2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Uz laulātajiem, kuri nav noslēguši laulības līgumu, sākot ar dienu, kad laulība noslēgta dzimtsarakstu nodaļā, attiecas likumā noteiktais režīms, kas nozīmē tikai tās mantas kopību (mantas nodalīšana), kas iegūta pēc stāšanās laulībā. Šis režīms laulāto mantu sadala trīs īpašumu veidos: divi atsevišķi laulāto īpašumi ar visu mantu, kas tiem ir piederējusi pirms laulības, kuri palielinājušies par visu mantu, kas iegūta mantojot vai kā dāvinājums, vai manta, kas aizstājusi šo mantu (CK 1399. - 1404. pants [Code Civil = Civilkodekss]). Noteikta manta ir atsevišķa neatkarīgi no tā, kad tā iegūta: tostarp ir, piemēram, katra laulātā nekustamie īpašumi, apģērbs un personīgās lietošanas priekšmeti, tiesības uz pensiju utt. (pilnīgu sarakstu skat. CK 1400. un 1401. pantā). Kopīpašumu veido visi ieņēmumi, gan ienākumi no profesionālās darbības, gan ieņēmumi no laulāto mantas, kā arī manta, kas laulības laikā ir iegūta par maksu (CK 1405. pants).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Visa manta, attiecībā uz kuru nav iespējams pierādīt, kura laulātā īpašums tā ir, ir uzskatāma par kopīgu (CK 1405. pants).
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātie laulības līgumam var pievienot mantas sarakstu. Šis saraksts ir attiecināms uz laulātajiem, kamēr nav pierādīts pretējais, bet tas nav saistošs trešajām personām.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Katra laulātā rīcībā var būt sava manta (CK 1425. pants), izņemot ģimenes mājokli, kuru nekad nedrīkst pārdot vai ar hipotēku apgrūtināt tikai viens no laulātajiem bez otra laulātā piekrišanas (CK 215. panta 1. daļa). Kopīpašums ir jāpārvalda ģimenes interesēs. Parasti ikviens no laulātajiem var pārvaldīt kopīpašumu. Piemēram, ikdienas darbības (piemēram, darbības, kas saistītas ar mājsaimniecību un bērnu audzināšanu) laulātie var uzņemties atsevišķi. Noteiktos gadījumos ir iespējama īpaša pārvaldīšana (piemēram, ja viens no laulātajiem strādā neatkarīgā profesijā - CK 1417. panta 1. daļa). Būtiskākajos jautājumos, piemēram, ņemot hipotekāro aizdevumu, abiem laulātajiem ir jārīkojas kopīgi (CK 1417. panta 2. daļa, 1418. un 1419. pants). Ja laulātā piekrišana nav saņemta, tiesību aktu var pasludināt par spēkā neesošu. Tomēr trešo personu tiesības ir aizsargātas, ja pēdējais minētais darbojas labticīgi (CK 1422. un 1423. pants).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Ja laulātais drīkst kopīpašumu pārvaldīt viens pats, otram laulātajam ir jārespektē viņa rīcība (CK 1416. pants). Ja laulātajiem ir jārīkojas kopīgi, ir vajadzīga otrā laulātā piekrišana (CK 1417. panta 2. daļa).
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Parādi, kas ir bijuši pirms laulības, un parādi, kas rodas saistībā ar mantojumu vai dāvinājumu, kas saņemts laulības laikā, ir atsevišķi (CK 1406. pants). Turklāt, inter alia parādi, kurus viens no laulātajiem ir uzņēmies īpaši sava īpašuma interesēs, ir atsevišķi (pilnīgu sarakstu skat. CK 1407. pantā). Kopīgi ir, piemēram, parādi, kurus viens no laulātajiem ir uzņēmies mājsaimniecības vai bērnu audzināšanas nolūkos (pilnu sarakstu skat. CK 1408. pantā).
Parasti katrs laulātais par saviem parādiem ir atbildīgs ar savu īpašumu (CK 1409. pants). Gadījumā, ja runa ir par parādu, kuru ir uzņēmušies abi laulātie, to var atlīdzināt no abu laulāto atsevišķās mantas un no kopīpašuma (CK 1413. pants).
