2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids ir atliktā mantas kopība. To reglamentē 1987. gada Likums Nr. 230 par laulību (LL). Katram laulātajam pieder viņa/viņas īpašums neatkarīgi no tā, vai šis īpašums iegūts pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā, un katrs laulātais ir atbildīgs par savām parādsaistībām pret kreditoriem (LL 1. panta 3. punkts). Taču vienlaicīgi katram laulātajam ir laulātā tiesības laulības izbeigšanas gadījumā pieprasīt pusi no laulāto īpašuma neto vērtības. Tādējādi laulāto tiesības nav tas pats, kas īpašumtiesības. Viss, kas nav atsevišķs īpašums, ir laulāto manta (LL 7. panta 1. punkts). Īpašumu var noteikt par atsevišķu, noslēdzot laulības līgumu vai ievērojot kādas trešās personas nosacījumu, piemēram, testamenta noteikumu (LL 7. panta 2. punkts).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Laulāto manta ir ģimenes īpašums, ka nav paredzēts citādi.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Kad ir iesniegts pieteikums laulības šķiršanai, vajadzīgajā apmērā tiek reģistrēta katra laulātā manta un saistības, kādas tās bija pieteikuma iesniegšanas brīdī. Manta un saistības būtu jāreģistrē arī tad, ja laulības izbeigšanas cēlonis ir laulātā nāve. Ja ir jāsagatavo mantojuma sastāva uzskaitījums, sadales reģistratoru ieceļ tiesa (LL 17. nodaļa). Jāpiebilst, ka saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem laulāto īpašumu nereģistrē, kad tiek slēgta laulība.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Katram laulātajam ir tiesības neierobežoti rīkoties ar savu īpašumu. Taču, lai rīkotos ar laulāto kopējo mājvietu un mājsaimniecības piederumiem, kā arī ar vispārējo nekustamo īpašumu, var būt vajadzīga otra laulātā piekrišana. Šie ierobežojumi ir noteikti LL 7. panta 5. punktā un būtībā nozīmē to, ka laulātā piekrišana var būt vajadzīga, lai ieķīlātu, iznomātu, pārdotu un galvotu gan ar laulātā atsevišķo īpašumu, gan laulāto mantas daļu. Rīcības, ar kuru pārkāpti LL 7. panta 5. punktā paredzētie ierobežojumi, tiesiskās sekas ir noteiktas LL 7. panta 8.–9. punktā. Īsumā varētu teikt, ka juridisks darījums, kas noslēgts, pārkāpjot ierobežojumus, ir spēkā neesošs un īpašums noteikti tiek atdots sākotnējam īpašniekam. Taču īpašnieks var vērsties vispārējā tiesā un pieprasīt tiesības rīkoties ar konkrētu īpašumu bez otra laulātā piekrišanas (LL 7. panta 8. punkts). Turklāt, ja ir iesniegts pieteikums laulības šķiršanai (tā dēvētais samierināšanās laiks), katram laulātajam uzdod par pienākumu atbildīgi rīkoties ar mantu un saistībām, uz ko jāattiecina īpašuma sadale (LL 9. panta 2.–3. punkts). Lai īpašuma sadales laikā aizsargātu viena laulātā tiesības, tiesa pēc laulātā pieprasījuma var nolemt līdz īpašuma sadales pabeigšanai atņemt otram laulātajam tiesības izmantot konkrētu īpašumu (zviedru valodā — särskild förvaltning) (LL 9. panta 8. punkts).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Viena laulātā noslēgtie juridiskie darījumi nav saistoši otram laulātajam. Katram laulātajam pieder viņa/viņas īpašums un katrs laulātais atbild par savām parādsaistībām. Kopēja atbildība par parādsaistībām ir tikai tad, ja abi laulātie parādsaistības uzņēmās kopā.
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Neatkarīgi no tā vai parādsaistības attiecas uz atsevišķo īpašumu vai arī uz laulāto mantu laulātie atbild tikai par savām parādsaistībām. Laulātā īpašumu — neatkarīgi no tā, vai šis īpašums ir atsevišķs vai arī laulāto manta — var izmantot, lai segtu šā laulātā parādsaistības vai arī lai segtu abu laulāto parādsaistības, ja laulātie šīs saistības uzņēmās kopā un tādējādi ir kopēji un atsevišķi atbildīgi par tām.
