2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Ja vien laulības līgums neparedz ko citu, pēc laulības noslēgšanas, uz laulātajiem to laulības kopdzīves laikā attiecas laulāto mantas kopība (likumiskās laulāto mantiskās attiecības). Stājoties laulībā, likumiskajām mantiskajām attiecībām būs arī atpakaļejošs spēks, un tās attieksies arī uz laiku pirms laulībām, kad laulātajiem bija partnerattiecības (2013. gada Civilkodeksa V akta, 4. panta 34.punkta 2. apakšpunkts un 35. punkta 1. apakšpunkts.)

Visa manta, ko laulātie ieguvuši laulāto mantas kopības  laikā  kopīgi vai atsevišķi, ir daļa no laulāto nedalāmās kopīgās mantas, izņemot mantu, kas ir laulātā atsevišķā manta (sk. tālāk). Laulāto kopīgā mantā ietilpst arī no atsevišķās mantas gūtie ienākumi, ja tie radās laulības kopdzīves laikā. No ieņēmumiem atņem visas attiecīgās mantas pārvaldīšanas un uzturēšanas izmaksas un maksājumus. (Civilkodeksa 4. panta 37. punkta 1.3.4. apakšpunkts.)

Katra laulātā atsevišķajā mantā ietilpst:

• manta, ko laulātais ieguvis pirms laulāto mantas kopības sākuma;  
• manta, ko laulātais mantoja vai saņēma kā dāvinājumu, kā arī manta, kas saņemta bez atlīdzības pēc laulības noslēgšanas;
• manta, ko laulātais iegūst, kā intelektuālā īpašuma turētājs, izņemot honorārus, kas saņemti laulāto mantas kopības laikā;
• manta, ko laulātais saņem kā kompensāciju par personisku kaitējumu;
• manta, ko laulātais izmanto savai personīgai lietošanai nepieciešamajā apjomā;
• manta, kas aizstāj atsevišķo mantu, un visas vērtības, kas iegādātas par šo mantu.

Ja ar kādu mantu tiek aizstāts tādas mantas parastais daudzums, kas bija viena laulātā atsevišķa manta un ko izmantoja laulāto kopējā sadzīvē, pēc pieciem (5) laulības kopdzīves gadiem jaunā manta kļūst par laulāto kopīgās mantas daļu.

(Civilkodeksa 4. panta 38. punkta 1.līdz 3. apakšpunkts.)

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Mantu, kas pieder laulātajiem mantas kopības   laikā , uzskatīs par laulāto kopīgās mantas daļu, ja vien Civilkodekss nenosaka ko citu un ja netiks pierādīts, ka tā ir viena laulātā atsevišķa manta. Turklāt, ja laulāto mantas kopības laikā tika pildītas saistības attiecībā uz kopīgu vai atsevišķu mantu, uzskatāms, ka tās pildītas, izmantojot kopīpgu mantu, ja vien nav pierādīts pretējais. Ja laulāto mantas kopības piemērošanas laikā ir palielināta kopējās vai atsevišķās mantas vērtība, tiks pieņemts, ka pievienotā vērtība ir panākta, izmantojot kopīgo mantu (piemēram, veicot ieguldījumus, atjaunošanu vai uzturēšanu), ja vien netiks pierādīts pretējais.

(Civilkodeksa 4. panta 40. punkta 1.un 2. apakšpunkts.)

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Katrs laulātais drīkst izmantot laulāto kopīgo mantu paredzētajā nolūkā. Neviens no laulātajiem nedrīkst izmantot šīs tiesības, kaitējot otra laulātā tiesībām vai likumīgajām interesēm. Abiem laulātajiem ir kopējas tiesības pārvaldīt to kopīgo mantu. Katrs laulātais var prasīt otra laulātā atļauju darbībām, kas jāveic, lai uzturētu laulāto kopīgo mantu un tās vērtību.  Mantas pasargāšanai, abiem laulātajiem ir tiesības rīkoties bez otra laulātā piekrišanas ārkārtas situācijās. Tomēr šādos gadījumos otrs laulātais par to ir nekavējoties jāinformē.

(Civilkodeksa 4. panta 42. punkta 1.un 2. apakšpunkts.)

Īpaši noteikumi attiecas uz kopīgas mantas lietošanu  un pārvaldīšanu,  ja tos profesionālajām vajadzībām vai privātajai uzņēmējdarbībai izmanto viens no laulātajiem. Ungārijas tiesību akti paredz īpašus noteikumus attiecībā uz dalību vai akciju turētāja tiesību izmantošanu, ja viens no laulātajiem ir dalībnieks vai akciju turētājs individuālā uzņēmumā, kooperatīvajā sabiedrībā vai uzņēmumā. 

(Civilkodeksa 4. panta 43. punkta 1.un 2. apakšpunkts.)

Kamēr ir spēkā laulāto mantas kopība,  jebkuru mantu, kas ir laulāto kopīga manta, drīkst rīkoties abi laulātie kopā, vai arī ar otra laulātā piekrišanu.  Uz darījumiem, ko noslēdzis viens no laulātajiem mantas kopības laikā, nepastāv nekādas oficiālas prasības attiecībā uz otra laulātā piekrišanu.

(Civilkodeksa 4. panta 45. punkts.)

Visus darījumus  pret atlīdzību, ko laulātais noslēdzis laulāto mantas kopības laikā, ja vien Civilkodekss nenosaka ko citu, uzskata par otra laulātā atļautiem juridiskiem darījumiem, ja darījumā iesaistītā trešā persona nezināja vai nevarēja zināt, ka otrs laulātais pret darījumu iebilst. Taču, ja laulātais darījumu noslēdza, lai segtu izdevumus par ikdienas vajadzībām, vai arī tas ticis darīts profesionālo vai biznesa interešu vārdā,  otrs laulātais drīkst apstrīdēt darījumu tikai tad, ja viņš/viņa pirms darījuma izteica skaidrus iebildumus trešajai personai. 

(Civilkodeksa 4. panta 46. punkts.)

Mantas kopības laikā, kā arī laikā starp laulības šķiršanu un kopīgas mantas sadalīšanu, neviens no laulātajiem bez otra laulātā piekrišanas nedrīkst atsavināt nekustamo īpašumu, kas ir kopīgi piederoša abu laulāto dzīves vieta. Šādā gadījumā otra laulātā piekrišana netiek pieņemta automātiski.

(Civilkodeksa 4. panta 48. punkts.)

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Ja darījumu ar laulāto kopīgo mantu ir noslēdzis tikai viens laulātais, tad viņš ar savu atsevišķo mantu vai savu kopīgās mantas daļu, būs atbildīgs par visām parādsaistībām, kas izriet no vai rodas šā darījuma rezultātā.

Ja viens no laulātajiem ir devis savu piekrišanu, bet nav piedalījies darījumā, ko ir slēdzis otrs laulātais, piekritušā laulātā atbildība ir tikai savas kopīgās mantas daļas apjomā un tikai attiecībā uz trešajām pusēm.

(Civilkodeksa 4. panta 49. punkts.)

Ja viens no laulātajiem savu piekrišanu otra laulātā darījuma slēgšanai ar laulāto kopīgo mantu nav devis, un šī piekrišana nevar tikt pieņemta, vai arī tā tikusi atspēkota, piekrišanu nedevušais laulātais nav atbildīgs par parādsaistībām, kas izriet no, vai ir saistītas ar noslēgto darījumu. Darījums, kas noslēgts bez otra laulātā piekrišanas šo otru laulāto neietekmē, ja laulātais, kurš noslēdzis darījumu ir rīkojies negodprātīgi, vai arī no tā izriet viņam vien labvēlīgas priekšrocības. Ja šāds darījums ticis slēgts ar radinieku, tiek pieņemts, ka darījuma slēdzējs ir rīkojies negodprātīgi un no tā izriet viņam vien labvēlīgas priekšrocības.

(Civilkodeksa 4. panta 50. punkts.)

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Laulāto kopīgā manta ietver arī parādsaistības attiecībā uz šo mantu un par parādsaistībām, kas izriet no, vai ir saistītas ar darījumu, ko, izmantojot kopīgo mantu, noslēdzis viens no laulātajiem, atbildīgi ir abi laulātie. Par kopīgo mantu neuzskata to mantu, apgrūtinājumu vai parādsaistības, kas tiek uzskatītas par laulātā atsevišķo mantu.

(Civilkodeksa 4. panta 37. punkta 2. un 4. apakšpunkts.)

Neskaitot likumisko uzturēšanas pienākumu, visas parādsaistības, kas izriet no vai ir saistītas ar darījumu, kas tika slēgts pirms laulāto kopdzīves uzsākšanas, tiek attiecinātas uz atsevišķu mantu. Uz atsevišķo mantu attiecas arī parādsaistības un to parādu procenti, kas ir atsevišķās mantas daļa.

Atsevišķa manta ir arī kopīgās laulības dzīves laikā radušās parādsaistības, kas izriet no:

• atsevišķās mantas iegādes vai uzturēšanas, neskaitot izdevumus, kas attiecas uz no tās gūto peļņu, kā arī neskaitot mantas, kuru abi laulātie izmanto kopā, izdevumus;
• laulātā atsevišķās mantas atsavināšanas;
• darbībām ar kopīgo mantu no viena laulātā puses bez otra laulātā piekrišanas;
• tīšas, nelikumīgas darbības vai neuzmanības no viena laulātā puses, ja parāds pārsniedz otram laulātajam piekrītošo peļņu;

Pat ja pārādsaistības attiecas uz laulātā atsevišķo mantu, attiecībā pret trešajām pusēm atbildīgs ir arī otrs laulātais.

(Civilkodeksa 4. panta 39. punkta 1. līdz 4. apakšpunkts.)

Kopīgas mantas uzturēšanas vai apsaimniekošanas izdevumus, kopīgās dzīves vietas apsaimniekošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas paredzēti kopīgo bērnu audzināšanai un uzturēšanai laulātie maksā no kopīgās mantas. Ja kopīgā manta nav pietiekama, lai apmaksātu šos izdevumus un tēriņus, tad tos var proporcionāli maksāt no laulāto atsevišķās mantas. Ja atsevišķā manta ir tikai vienam no laulātajiem, tad šis laulātais izmanto savu mantu izdevumu apmaksai.

(Civilkodeksa 4. panta 44. punkts.)

Print this topic

back to top