2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Juridiski īpašums, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām, ir kopīpašums un šis nosacījums stājas spēkā laulības noslēgšanas brīdī. Kopīpašums ir arī manta, ko laulātie ieguva savā īpašumā atsevišķi vai kopā laulāto mantisko attiecību laikā (kopīpašums). Manta, kas nav kopīpašums, ir katra laulātā personiskais īpašums (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 31. panta 1. punkts).

Kopīpašums ir:

• 1) atlīdzība par darbu un ienākumi, kas gūti, veicot citu saimniecisko darbību;
• 2) ienākumi no kopīpašuma un no katram laulātajam piederošā personiskā īpašuma;
• 3) finansiālie ieguvumi no atklātā vai darba ņēmēja pensiju fonda (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 31. panta 2. punkts).

Sadzīves tehnika, ko lieto abi laulātie, arī ir kopīpašums, ja tā ir mantota vai dāvināta, izņemot gadījumus, kad testators vai dāvinātājs ir norādījis citādi (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 34. pants).

Laulāto personiskais īpašums ir arī šis (bet ne tikai):

• 1) manta, kas iegūta pirms stājās spēkā laulāto mantiskās attiecības, mantota vai dāvināta manta, izņemot gadījumus, kad testators vai dāvinātājs ir norādījis citādi, manta, kas ir paredzēta tikai viena laulātā personiskām vajadzībām, manta, kas ir saņemta kā atlīdzība par laulātā personiskiem sasniegumiem, un manta, kas ir iegūta apmaiņā pret personiskiem līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad īpašos noteikumos ir noteikts citādi;
• 2) īpašumtiesības, kas izriet no kopīpašuma tiesībām uz īpašumu, uz kuru attiecas atsevišķi noteikumi (piemēram, kopīpašums līgumsabiedrībā vai komercsabiedrībā);
• 3) neatņemamās tiesības, kas var būt noteiktas tikai vienai personai;
• 4) aktīvi, kas saņemti kā kompensācija par miesas bojājumiem, veselības traucējumiem vai nodarīto kaitējumu. Tomēr personiskais īpašums nav invaliditātes pabalsti, ko saņem, ja laulātais ir daļēji vai pilnīgi zaudējis spēju pelnīt, ja pieaug laulātā vajadzības vai ja pasliktinās laulātā nākotnes izredzes;
• 5) atlīdzības prasības par darbu vai ienākumiem, kas gūti, veicot citu saimniecisko darbību;
• 6) autortiesības un ar tām saistītas tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības vai citas autora tiesības (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 33. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

To, vai konkrēta manta ir kopīpašums vai personiskais īpašums, nosaka, ņemot vērā to, kurai no minētajām kategorijām tie atbilst, un veidu, kā tie iegūti (Skatīt 2.1. punktu).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Tas nav obligāti. Tomēr var sagatavot īpašumu sarakstu, lai varētu pierādīt īpašumtiesības.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Katrs laulātais var atsevišķi pārvaldīt un izmantot kopīpašumu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 34. pants1). Laikā, kad ir spēkā laulāto mantisko attiecības, laulātie nedrīkst lūgt sadalīt kopīpašumu. Turklāt laulātie nedrīkst atsavināt vai uzņemties pienākumu atsavināt kopīpašuma daļu vai atsevišķu mantu, kas attiecīgajam laulātajam pienāktos pēc laulāto mantisko attiecību izbeigšanas (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 35. pants). Laulātajiem ir pienākums sadarboties kopīpašuma pārvaldīšanā (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 36. panta 1. punkts). Laulātie var īpašumu pārvaldīt atsevišķi, bet tādā gadījumā ir aizliegts veikt tālāk minētās darbības (t.i., darbības, kuras var veikt tikai ar otra laulātā piekrišanu). Laulātais var neļaut kopīpašumu pārvaldīt otram laulātajam, izņemot, lai veiktu ikdienišķas darbības, darbības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu ģimenes ikdienas vajadzības vai darbības, ko veic saimnieciskas darbības ietvaros (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 36. panta 1. un 2. punkts ¹).

Viens laulātais var lūgt tiesu svarīga iemesla dēļ otram laulātajam liegt tiesības patstāvīgi pārvaldīt kopīpašumu. Tiesa var arī nolemt, ka Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 37. panta 1. punktā minētās darbības var veikt, ja ir saņemta tiesas atļauja, nevis laulātā piekrišana.

Otra laulātā piekrišana ir nepieciešama šādos gadījumos:

• veicot jebkādus tiesiskus darījumus saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, tā apgrūtināšanu vai iegādi vai beztermiņa lietojuma tiesībām vai veicot jebkādus citus tiesiskus darījumus saistībā ar nekustamā īpašuma lietošanu un izmantošanu;
• 2) veicot jebkādus tiesiskus darījumus saistībā ar rīkošanos ar lietu tiesībām, to apgrūtināšanu vai iegādi attiecībā uz ēkām vai telpām;
• 3) veicot jebkādus tiesiskus darījumus saistībā ar lauku saimniecības vai uzņēmuma atsavināšanu, to apgrūtināšanu, iegādi vai iznomāšanu;
• 4) saistībā ar kopīpašuma dāvinājumiem, izņemot vispārīgi pieņemtus dāvinājumus (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 37. panta 1. punkts).

Jebkurš nolīgums, ko kāds no laulātajiem noslēdz bez otra laulātā attiecīgas piekrišanas, ir uzskatāms par spēkā neesošu, izņemot gadījumus, kad pēc tam ir saņemta otra laulātā piekrišana. Vienpusējs tiesisks darījums, ko viens laulātais veic bez otra laulātā attiecīgas piekrišanas, arī ir uzskatāms par spēkā neesošu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 37. panta 2.–4. pants).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir solidāri atbildīgi par parādiem, kas radušies kādam no laulātajiem, lai nodrošinātu ģimenes ikdienas vajadzības (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 30. pants). Ja kādam no laulātajiem ir parāds, kas radies ar otra laulātā piekrišanu, kreditors var pieprasīt parāda atlīdzināšanai izmantot arī kopīpašumu. Ja kādam no laulātajiem ir parāds, kas radies bez otra laulātā piekrišanas, vai ja parāds nav radies, veicot tiesisku darījumu, vai ja parāds radies pirms laulāto mantisko attiecību stāšanās spēkā, vai ja tas ir saistīts ar personisko īpašumu, kreditors var tikai pieprasīt parādu atlīdzināt, izmantojot parādnieka personisko īpašumu vai konkrētu kopīpašuma mantu (piemēram, atlīdzību par darbu) (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 41. un 42. pants).

Print this topic

back to top