2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Īpašums, ko laulātie ieguvuši pēc laulības noslēgšanas, ir daļa no laulāto kopīpašuma, tāpat kā, papildus citam īpašumam, ienākumi un ieguvumi no laulātā personiskā īpašuma vai ienākumi no darba un intelektuālām darbībām, kas saņemti pēc stāšanās laulībā. Katra laulātā personiskajā īpašumā ietilpst:

  • īpašums, ko katrs laulātais atsevišķi ieguvis pirms stāšanās laulībā;
  • īpašums, kas laulības laikā iegūts kā mantojums vai dāvinājums, ja vien testamentā vai līgumā par dāvinājumu nav norādīts, ka uz īpašumu attiecas laulāto mantas kopība;
  • laulātā personiskās mantas (apģērbs, manta, kas vajadzīga laulātā profesionālajā darbībā);
  • tiesības uz intelektuālo vai rūpniecisko īpašumu, izņemot uz ienākumiem, ko nodrošina šādas tiesības;
  • līdzekļi un kustamā manta, kas vajadzīga viena laulātā personiskajā uzņēmējdarbībā, ja tie nav tādi līdzekļi un kustamā manta, ko izmanto abu laulāto kopējā uzņēmējdarbībā;
  • zaudējumu atlīdzības un kompensācijas maksājumi, ko viens laulātais saņem par nefinansiālu kaitējumu vai miesas bojājumiem, īpašiem nolūkiem paredzēti finansiālās palīdzības maksājumi un citi ieguvumi, kas ir īpaši saistīti tikai ar vienu laulāto, kā arī nenododamas tiesības;
  • par personiskajiem līdzekļiem iegūts īpašums vai ieņēmumi no personiskā īpašuma pārdošanas, ja iegādes brīdī laulātajam bijis acīmredzams nolūks to iegādāties kā personisko īpašumu (CK 3.89. panta 1. punkts).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Visu īpašumu uzskata par laulāto kopīpašumu, ja vien nav noteikts, ka tas ir tikai viena laulātā personiskais īpašums (CK 3.88. panta 2. punkts).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav pienākuma sagatavot mantas uzskaitījumu.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulāto kopīpašumu izmanto, pārvalda un ar to rīkojas, laulātajiem savstarpēji vienojoties (CK 3.92. panta 1. punkts). Darījumu slēgšanas brīdī pieņem, ka laulātais ir saņēmis otra laulātā piekrišanu, izņemot gadījumus, kad, lai noslēgtu darījumu, vajadzīga otra laulātā rakstiska piekrišana (CK 3.92. panta 3. punkts). Darījumus, kas saistīti ar nekustamā kopīpašuma apgrūtinājumiem, rīcību ar to vai arī tiesībām uz šo īpašumu, kā arī darījumus par kopēja uzņēmuma atsavināšanu, vērtspapīriem vai tiesību uz tiem apgrūtināšanu drīkst noslēgt tikai abi laulātie, izņemot gadījumus, kad viens laulātais ir piešķīris otram laulātajam pilnvaru slēgt šādu darījumu (CK 3.9.2. panta 4. punkts).

Ja darījums ir noslēgts bez otra laulātā piekrišanas, otrs laulātais var apstiprināt darījumu mēneša laikā no dienas, kad viņš/viņa par to uzzināja (CK 3.9.2. panta 6. punkts). Darījumus, kas noslēgti bez otra laulātā piekrišanas un ko attiecīgais laulātais vēlāk nav apstiprinājis, viena gada laikā no dienas, kad viņš/viņa uzzināja par šo darījumu, var apstrīdēt otra laulātā ierosinātā tiesvedībā, ja ir pierādīts, ka darījuma otra puse to noslēdza nelabticīgi (CK 3.96. panta 1. punkts). Darījumus, kas bija jāslēdz ar otra laulātā rakstisku piekrišanu vai kurus varēja slēgt tikai abi laulātie, var atzīt par spēkā neesošiem neatkarīgi no tā, vai darījuma otra puse to noslēdza labticīgi vai nelabticīgi, izņemot gadījumus, kad viens vai abi laulātie noslēdza darījumu, izmantojot krāpnieciskas metodes, vai sniedza nepareizu informāciju par publiskajiem reģistriem atbildīgajām iestādēm vai arī kādām citām iestādēm vai amatpersonām. Šādās situācijās darījumu var atzīt par spēkā neesošu tikai tad, ja darījuma otra puse to noslēdza nelabticīgi (CK 3.9.6. panta 2. punkts).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Darījumu slēgšanas brīdī pieņem, ka laulātais ir saņēmis otra laulātā piekrišanu, izņemot gadījumus, kad, lai noslēgtu darījumu, vajadzīga otra laulātā rakstiska piekrišana (CK 3.9.2. panta 3. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Saistības, kuras sedz, izmantojot laulāto kopīpašumu:

  • saistības, kas attiecas uz līdzīpašumā iegūta īpašuma apgrūtinājumiem, kas pastāvēja iegādes brīdī vai tika radīti vēlāk;
  • saistības, kas attiecas uz laulāto kopīpašuma pārvaldīšanas izmaksām;
  • saistības, kas attiecas uz mājsaimniecības uzturēšanu;
  • saistības, kas attiecas uz juridiskajiem izdevumiem, ja darbība ir saistīta ar laulāto kopīpašumu vai ģimenes interesēm;
  • saistības, kas izriet no darījumiem, ko viens laulātais noslēdzis ar otra laulātā piekrišanu vai ko otrs laulātais vēlāk apstiprinājis, kā arī saistības, kas izriet no darījumiem, kuru slēgšanai nebija vajadzīga otra laulātā piekrišana, ja darījumi tika noslēgti ģimenes interesēs (CK 3.109. panta 1. punkts).

Ja ar laulāto kopīpašumu nepietiek, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, par kuriem abi laulātie atbild kopēji un atsevišķi, prasījumus sedz, izmantojot laulāto personisko īpašumu (CK 3.113. pants).