2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Ja nav noslēgts laulības līgums, laulāto īpašums ir uzskatāms par kopīpašumu (Maltas Civilkodeksa 1316. pants). Kopīpašums ir viss īpašums, ko katrs laulātais ieguvis sava darba rezultātā, peļņa no laulāto īpašuma un kustamais un nekustamais īpašums, ko laulības laikā ieguvis kāds no laulātajiem. Viss īpašums, ko kāds no laulātajiem ir saņēmis kā dāvinājumu vai mantojumu, ir uzskatāms par attiecīgā laulātā personisko īpašumu.
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Ja nevar pierādīt pretējo, viss īpašums, kas pieder laulātajiem vai kādam no laulātajiem, tiek uzskatīts par kopīpašumu (Civilkodeksa 1321. panta 1. punkts). Ja nav noslēgts laulības līgums, tiek uzskatīts, ka viss kustamais un nekustamais īpašums, ko laulātie ir ieguvuši laulības laikā, vienlīdzīgi pieder abiem laulātajiem.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Saskaņā ar tiesību aktiem tas nav obligāti. Tomēr laulātie drīkst laulības līgumā iekļaut katram laulātajam piederošo īpašumu sarakstu.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Kopīpašuma standarta pārvaldības darbības var veikt jebkurš no laulātajiem. Bet kopīpašuma īpašas pārvaldības darbības laulātie drīkst veikt kopā. Tiesību aktos ir sevišķi noteikts, kādas darbības ir uzskatāmas par īpašām pārvaldes darbībām, kad ir vajadzīga abu laulāto piekrišana (Civilkodeksa 1322. pants).
Piemēram, abu laulāto piekrišana ir vajadzīga, lai atsavinātu nekustamo īpašumu, kas ir uzskatāms par kopīpašumu, un laulāto mājokli, pat tad, ja tas pieder tikai vienam no laulātajiem. Ja darbības, kurām ir vajadzīga abu laulāto piekrišana, veic tikai viens laulātais bez otra laulātā piekrišanas, tās pēc otra laulātā pieprasījuma var anulēt, ja minētās darbības ir saistītas ar faktisko vai privāto tiesību uz nekustamo īpašumu atsavināšanu vai apdraudēšanu. Ja šādas darbības ir saistītas ar kustamo īpašumu, tās var anulēt tikai tādā gadījumā, ja tās paredz tiesības uz attiecīgo kustamo īpašumu piešķirt bez maksas (Civilkodeksa 1326. pants).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Kopīpašuma standarta pārvaldības darbības var veikt viens laulātais atsevišķi, tomēr tās ir saistošas arī otram laulātajam.
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Abi laulātie ir kopīgi atbildīgi par parādiem, kas saistīti ar kopīpašumu un kas radušies saistībā ar kopīpašumu un personisko īpašumu, nodrošinot ģimenes vajadzības (Civilkodeksa 1327. un 1330. pants).
Parādi, kas ir saistīti ar laulātā personisko īpašumu, ir viņa/viņas privātās parādsaistības un privātās parādsaistības ir arī tie parādi, kas radušies, veicot kopīpašuma īpašas pārvaldības darbības bez vajadzīgās otra laulātā piekrišanas. Personisko parādu kreditori var pieprasīt samaksāt parādus, izmantojot parādnieka personisko īpašumu. Tomēr, ja ar to nepietiek, var izmantot arī kopīpašumu, tomēr tikai tādā apjomā, kas atbilst parādnieka kopīpašuma daļai (Civilkodeksa 1329. pants).
