2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

I) Ja laulības līgumā nav norādīts citādi, laulāto īpašums ir kopīpašums (Civilkodeksa 1717. pants).

Kopīpašums ir (bet ne tikai):

• a) laulāto ienākumi par darbu un īpašums, ko laulātie ieguva laulības laikā un kas nav izslēgts saskaņā ar tiesību aktiem (Civilkodeksa 1724. pants).

Laulāto personiskais īpašums ir (bet ne tikai):

• a) īpašums, kas katram laulātajam piederēja pirms laulības noslēgšanas;
• b) jebkāds īpašums, ko laulātais ieguva laulības laikā kā mantojumu vai dāvinājumu;
• c) īpašums, kas iegūts laulības laikā saskaņā ar iepriekšējām tiesībām (Civilkodeksa 1722. un 1723. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Ja nav noteikts citādi, tiek uzskatīts, ka kustamais īpašums ir kopīpašuma daļa (Civilkodeksa 1725. pants).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem nav obligāti jāveido īpašumu saraksts.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Kopīpašumu pārvalda abi laulātie. Nekustamā īpašuma atsavināšanai vai apgrūtināšanai ir vajadzīga abu laulāto piekrišana. Ja šāds tiesisks darījums ir veikts bez otra laulātā piekrišanas, to var apstrīdēt.

Katrs laulātais patstāvīgi pārvalda savu personisko īpašumu. Turklāt laulātie patstāvīgi pārvalda tikai šādu mantu (pat tad, ja tas ir kopīpašums):

• a) ienākumus, ko laulātais saņem par savu darbu;
• b) laulātā autortiesības;
• c) kopīpašumu, kas laulātajam piederēja pirms laulības noslēgšanas vai ko laulātais saņēma kā dāvinājumu laulības laikā, kā arī jebkādas tiesības šajā saistībā;
• d) jebkādu īpašumu, kas ir dāvināts vai atstāts mantojumā abiem laulātajiem un ko viens laulātais nedrīkst pārvaldīt, izņemot īpašus gadījumus;
• e) kustamo īpašumu, kas pieder otram laulātajam, vai kopīpašumu, ko kā darbam nepieciešamo aprīkojumu izmanto tikai viens laulātais;
• f) īpašumu, kas pieder otram laulātajam, ja laulātais nevar pārvaldīt īpašumu, jo tas atrodas tālu vai nezināmā vietā, vai kāda cita iemesla dēļ, un ar nosacījumu, ka īpašums tiek pārvaldīts saskaņā ar atbilstošu pilnvaru;
• g) īpašumu, kas pieder otram laulātajam, ja attiecīgais laulātais ir piešķīris šādas pilnvaras (Civilkodeksa 1678. pants).

Katrs laulātais drīkst atvērt personīgus bankas kontus un ar tiem brīvi rīkoties, neatkarīgi no laulāto mantiskajām attiecībām (Civilkodeksa 1680. pants).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Abi laulātie ir atbildīgi par parādiem, kas kādam no laulātajam ir radušies pirms laulības vai laulības laikā, lai segtu parastos ar ģimenes dzīvi saistītos izdevumus vai parādus, kas laulātajam, kurš pārvalda īpašumu, ir radušies laulības laikā, nodrošinot laulātos un attiecīgā laulātā administratīvo pilnvaru ietvaros (Civilkodeksa 1691. pants).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir atbildīgi par šādām parādsaistībām:

• a) parādiem, kas abiem laulātajiem vai vienam laulātajam ar otra laulātā piekrišanu radušies pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā (Civilkodeksa 1691. panta 1. punkta a) apakšpunkts);
• b) parādiem, kas radušies kādam no laulātajiem pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā, lai segtu parastos ar ģimenes dzīvi saistītos izdevumus (Civilkodeksa 1691. panta 1. punkta b) apakšpunkts);
• c) parādiem, kas laulības laikā ir radušies laulātajam, kurš pārvalda īpašumu abu laulāto kopīgās interesēs un attiecīgā laulātā administratīvo pilnvaru ietvaros (Civilkodeksa 1691. panta 1. punkta c) apakšpunkts);
• d) parādiem, kas kādam no laulātajiem ir radušies saimnieciskas darbības rezultātā, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka parādi nav radušies laulāto kopīgās interesēs, vai kopīpašuma sadales gadījumā (Civilkodeksa 1691. panta 1. punkta d) apakšpunkts);
• e) parādiem, kas apgrūtina dāvinājumus, mantojumus vai novēlējumus, ja attiecīgā manta ir kopīpašuma daļa (Civilkodeksa 1691. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 1693. panta 2. punkts).

Visaptveroša kopīpašuma gadījumā parādsaistības, kas kādam no laulātajiem radušās pirms laulības noslēgšanas, ir kopīpašums, bet tikai tādā gadījumā, ja tas atbilst abu laulāto kopīgām interesēm (Civilkodeksa 1691. panta 2. punkts). Par tālāk tekstā minētajiem parādiem ir atbildīgs katrs laulātais (Civilkodeksa 1692. pants): jebkādiem parādiem, kas kādam no laulātajiem bez otra laulātā piekrišanas radušies pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā un kas neattiecas uz Civilkodeksa 1691. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 1. punkta c) apakšpunktu; jebkādiem parādiem, kas ir radušies kriminālas darbības un zaudējumu atlīdzināšanas un kompensācijas, tiesāšanās izmaksu vai ar viena laulātā darbībām saistītas soda naudas rezultātā, izņemot gadījumus, kad par šīm darbībām tiek noteikta tikai civilatbildība un tās attiecas uz Civilkodeksa 1691. panta 1. vai 2. punktu; un jebkādiem parādiem, kas nevar būt kopīpašums saskaņā ar Civilkodeksa 1694. panta 2. punktu.

Print this topic

back to top