2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Saskaņā ar Somijas Likumu par laulību īpašums, ko laulātais iegādājās gan pirms stāšanās laulībā, gan tās laikā, pieder tikai attiecīgajam laulātajam (Likuma par laulību 34. pants). Ja laulātie nav vienojušies citādi, tiem ir laulāto tiesības gan uz otra laulātā kustamo, gan nekustamo īpašumu. Laulības izbeigšanas gadījumā īpašumu, uz kuru attiecas laulāto tiesības (laulāto mantu), sadala. Taču dāvinātājs, mantojuma atstājējs vai apdrošinājuma ņēmējs var noteikt, ka dāvinājuma saņēmēja, mantinieka vai apdrošināšanas labumguvēja laulātajam nav laulības tiesību uz tādu īpašumu, ko tā laulātais ir saņēmis kā dāvinājumu, mantojumu vai saskaņā ar apdrošināšanas labumgūšanas klauzulu (Likuma par laulību 35. punkts).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Ja nav noteikts citādi, tiek pieņemts, ka laulāto tiesības attiecas uz visu laulāto īpašumu.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajam ir tiesības prasīt, lai otrs laulātais piedalītos abu kustamā īpašuma uzskaitījuma sagatavošanā. Ja radīsies nesaskaņas par īpašuma piedēvējumu, tiesa lems, par cik nozīmīgu pierādījumu uzskatāms īpašuma uzskaitījums (Likuma par laulību 60. pants). Praksē šāds uzskaitījums noteikti jāveido, ja ir sākta laulības šķiršanas procedūra, un pirms laulāto mantas sadales, jo mantu, uz ko attiecas laulāto tiesības, citādi aprēķināt nav iespējams.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulātais savu īpašumu laulības laikā pārvalda neatkarīgi (Likuma par laulību 36. pants). Taču arī tad, ja ģimenes mājvieta pieder tikai vienam laulātajam, viņam/viņai jāsaņem otra laulātā piekrišana, ja viņš/viņa vēlas ar šo īpašumu rīkoties. Ja laulātais, kam pieder ģimenes mājvieta, ar to rīkojas, nesaņemot otra laulātā piekrišanu, otrs laulātais var apstrīdēt juridisko darījumu. Uz tiesas prāvu attiecas noilgums, kas beidzas trīs mēnešus pēc juridiskā darījuma noslēgšanas (Likuma par laulību 38. pants). Ja īpašums laulātajiem pieder kopīgi, arī ar to saistītās darbības ir jāveic kopīgi. Ja laulātais bez otra laulātā piekrišanas atsavina vai ieķīlā kustamo īpašumu, kas pieder otram laulātajam vai ir laulāto kopīpašums, otram laulātajam ir tiesības to izpirkt. Ja trešā persona nav bijusi labticīga vai par juridisko darījumu nav saņemta atlīdzība, laulātajam ir tiesības atgūt īpašumu, to neizpērkot (Likuma par laulību 58. pants).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Abi laulātie ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām, ko kāds no laulātajiem uzņēmās, lai uzturētu ģimeni (sk. 2.6. punktu).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām, ko tie uzņēmās pirms laulības vai tās laikā. Savukārt par parādsaistībām, ko kāds no laulātajiem uzņēmās, lai uzturētu ģimeni, laulātie ir atbildīgi kopēji un atsevišķi. Taču laulātie nav kopīgi atbildīgi par naudas aizņēmumiem vai parādsaistībām, ko laulātais ņēma vai uzņēmās, lai uzturētu ģimeni, ja kreditors bija informēts par to, ka laulātie dzīvo atsevišķi, jo to attiecības ir izjukušas (Likuma par laulību 52. pants). Ja laulātie nav vienojušies citādi, tie ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām, ko tie kopīgi uzņēmās laulības laikā (Likuma par laulību 53. pants).

Print this topic

back to top