2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids Čehijas Republikā ir laulāto kopīpašums, ko reglamentē Civilkodekss (Likums Nr. 89/2012 (Lik. krāj.) ).

Detalizētāks laulāto kopīgās mantas sadalījums atrodams Civilkodeksa 709., 710. un 3040. pantos, saskaņā ar kuriem laulāto kopīpašumā ietilpst:

• manta, ko viens vai abi laulātie iegādājušies laulības laikā, izņemot mantu, kas ir:
  • manta, kuru savām vajadzībām izmanto viens no laulātajiem,
  • manta, kas iegūta, vienam no laulātajiem saņemot mantojumu, novēlējumu vai dāvinājumu, ja vien dāvinātājs vai mantojuma atstājējs savā pēdējās gribas rīkojumā nebija noteicis citādāk,
  • manta, ko viens laulātais ieguvis kā kompensāciju par savai personai, nevis mantai, nodarītu kaitējumu,
  • manta, ko viens laulātais likumīgi ieguvis, kā sev vien piederošu īpašumu, manta, ko viens laulātais ieguvis kā kompensāciju par viņam vien piederošam īpašumam nodarītu bojājumu vai izpostīšanu,
  • manta, kas saskaņā ar tiesību aktiem par restitūciju atdota laulātajam, kam tā piederēja pirms laulības, vai atdota laulātajam kā sākotnējā īpašnieka likumīgajam pēctecim.

Laulāto kopīgā mantā ietilpst arī peļņa, kas rodas no laulāto atsevišķās mantas, kā arī laulātā daļām uzņēmumā vai kooperatīvā, ja laulātais kļuvis par uzņēmuma daļu turētāju vai locekli kooperatīvā laulību laikā (ja vien daļu ieguve neizriet no iepriekš minētajiem izņēmumiem).

• saistības, ko laulātie uzņēmās laulības laikā, izņemot:
  • saistības par mantu, kas ir tikai viena laulātā ekskluzīvs īpašums un tās apjoms pārsniedz peļņu, kas no tās izriet, vai
  • saistības, ko viens laulātais uzņēmās bez otra laulātā piekrišanas, ja vien tās nav kopējais, ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanas avots.

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Čehijas tiesību akti šobrīd neļauj izdarīt šādu pieņēmumu.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav pienākuma sagatavot mantas uzskaitījumu. Tomēr ir ieteicams sagatavot uzskaitījumu par laulāto kopīgās mantas sadalījumu gadījumā, ja laulāto mantas kopība tiek pārtraukta (izbeidzot laulību vai viena no laulāto nāves gadījumā).

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Abi laulātie kopīgi (vai viens no laulātajiem, ja to nosaka līgums), izmanto un pārvalda mantu, kas ietilpst to kopīgā mantā. Laulāto kopīgās mantas ikdienas pārvaldību var veikt jebkurš laulātais (piemēram, nokārtot ar kopējo mājsaimniecību saistītus jautājumus, veikt tādus regulāros maksājumus kā maksājumus par īri un ar to saistītajiem pakalpojumiem, pārtiku, parastu patēriņa preču iegādi). Citos, ar laulāto kopīgo mantu saistītos jautājumos, kas nav ikdienas pārvaldība (piemēram, nekustamā īpašuma vai vērtīgas mantas pārdošana vai nekustamā īpašuma hipotekāra ieķīlāšana), nepieciešama abu laulāto piekrišana. Ja viens no laulātajiem bez pietiekama iemesla darījumam nepiekrīt, vai nevar dot savu piekrišanu, šādu piekrišanu var dot tiesa, pēc otra laulātā ierosinājuma. Ja viens no laulātajiem rīkojas bez otra laulātā piekrišanas darījumā, kurā nepieciešama abu laulāto piekrišana, otrs laulātais var šo darījumu apstrīdēt, norādot uz darījuma nederīgumu (Civilkodeksa 713. un 714. pants) , tomēr, ja darījums nav apstrīdēts, to uzskata par derīgu (Civilkodeksa 586. panta 2. punkts.) Šis regulējums ir piemērojams tikai tad, ja ko citu nenosaka laulības līgums vai tiesas nolēmums.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Uz abiem laulātajiem attiecas tiesību aktos par laulāto kopīgo mantu noteiktās kopējās un atsevišķās tiesības un saistības, ko, īstenojot ikdienas pārvaldību, ievēroja viens no laulātajiem (Civilkodeksa 713. panta 3. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir kopēji un atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām, kas attiecas uz to kopīgo mantu (Civilkodeksa 713. panta 2. punkts). Šīs parādsaistības var segt gan ar laulāto kopīgo amntu, gan ar laulāto atsevišķo mantu.

Laulības līgums var noteikt, ka laulātie nav kopēji un atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām attiecībā pret trešajām personām, bet tikai tad, ja šīs personas tam piekrīt (Civilkodeksa 719. panta 2. punkts), vai arī, ja pēc abu laulāto lūguma laulības līgums ticis reģistrēts laulību līgumu reģistrā (Civilkodeksa 721. panta 1. punkts).

Savukārt par parādsaistībām, kas nav laulāto kopīgās mantas daļa , laulātie ir atbildīgi atsevišķi, t.i.:

• parādsaistības, kas attiecas uz viena laulātā atsevišķo mantu, ja tā pārsniedz ieņēmumus no šīs mantas,
• parādsaistības, kuras pārņēmis viens no laulātajiem bez otra laulātā piekrišanas, ja tās nekalpo ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai,
• parādsaistības, kas izriet no viena no laulāto negodprātīgas rīcības,
• parādsaistības attiecībā pret valsti un valsts iestādēm,
• parādsaistības, kas radušās pirms laulības.

Parādu piedziņa (izņemot par parādsaistībām, kas radušās pirms laulības) var tikt veikta ne tikai no par parādsaistībām atbildīgā laulātā atsevišķās mantas, bet arī no abu laulāto kopīgās mantas.

Print this topic

back to top