2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids ir laulāto mantas kopība (Itālijas Civilkodeksa (CK) 159. pants).

Saskaņā ar likumā noteikto laulāto mantas kopības regulējumu pastāv laulāto kopīpašums, personiskais īpašums un atliktais kopīpašums.

Īpašums, ko laulātie atsevišķi vai kopā ieguvuši pēc laulības noslēgšanas, ir daļa no viņu kopīpašuma, izņemot personisko īpašumu un īpašumu, kas uzskatāms par atlikto kopīpašumu (CK 177. pants).

Personiskajā īpašumā ietilpst:

• a.) īpašums, kas iegūts pirms laulības vai laulāto mantas kopības piemērošanas;
• b.) īpašums, kas pēc laulības noslēgšanas iegūts kā dāvana vai mantojums, ja dāvinājuma vai testamenta publiskajā aktā nav norādīts, ka uz to attiecas laulāto mantas kopība;
• c.) īpašums, ko izmanto vienīgi laulātā personiskajām vajadzībām, un tā piederumi;
• d.) īpašums, kas laulātajam vajadzīgs profesionāliem nolūkiem;
• e.) īpašums, kas saņemts kā kompensācija par zaudējumiem, kā arī pensija, kas saistīta ar daļēju vai pilnīgu darbspējas zaudēšanu;
• f.) īpašums, kas iegūts, nododot vai apmainoties ar iepriekš uzskaitīto īpašumu, ja tas ir skaidri norādīts iegūšanas brīdī.

Lai no laulāto mantas kopības tiktu izslēgts jebkāds c), d), f) apakšpunktā minētais nekustamais vai kustamais īpašums, kas reģistrēts īpašā īpašuma reģistrā un iegūts pēc laulības noslēgšanas, tas jānorāda īpašuma iegūšanas dokumentā un ar otra laulātā līdzdalību (CK 179. pants).

Par atliktu kopīpašumu uzskata:

• no laulātā personiskā īpašuma iegūtus līdzekļus un ieņēmumus no viņa/viņas individuālajām darbībām, ja kopības izbeigšanas brīdī tie joprojām pastāv (CK 177. panta lit. b) un c));
• īpašumu, ko paredzēts izmantot viena laulātā uzņēmuma darbībā, ja šis uzņēmums izveidots pēc laulības noslēgšanas, kā arī pirms laulības noslēgšanas izveidota uzņēmuma peļņa, ja kopības izbeigšanas brīdī tā joprojām pastāv (CK 178. pants).

Atliktā kopīpašuma statusu piemēro tikai laulāto mantas kopības izbeigšanas brīdī un atkarībā no dominējošās doktrinārās interpretācijas tas nenorāda faktiskas kopīpašuma tiesības uz precēm vai tiesībām, bet tikai viena laulātā (īpašnieka) tiesības izpirkt otra laulātā tiesības uz nopelniem puses no īpašuma vērtības apmērā. Ja par šo vērtību neizdodas vienoties, to nosaka tiesnesis.

Mantojuma jomā tas nozīmē nelaiķa laulātā parādsaistības, kas jāmaksā pārdzīvojušajam laulātajam.

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Ja nav pierādīts pretējais, kustamo īpašumu uzskata par laulāto kopējās mantas daļu (CK 195. pants).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulātie var pārvaldīt kopīpašumu atsevišķi.

Taču veikt ārkārtas pārvaldīšanas darbības un sagatavot līgumus, ar kuriem piešķir vai iegūst personiskas lietošanas tiesības, drīkst tikai abi laulātie. Arī pārstāvības tiesības tiesvedībā par attiecīgajām darbībām ir abiem laulātajiem (CK 180. pants).

Publiski reģistrēta kustamā vai nekustamā īpašuma gadījumā ir iespējams anulēt rīcību (pārdošanu u. c.) ar īpašumu, ja tai bija vajadzīga otra laulātā piekrišana, bet tā netika sniegta, un laulātais, kura piekrišana bija jāsaņem, šādu prasību var izvirzīt viena gada laikā no dienas, kopš viņš/viņa uzzināja par šo rīcību un jebkurā gadījumā viena gada laikā no īpašuma ierakstīšanas datuma; jebkurā citā gadījumā laulātajam, kurš rīkojās bez otra laulātā piekrišanas, pēc otra laulātā pieprasījuma ir jāatjauno kopīpašums tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms attiecīgās darbības, vai, ja tas nav iespējams, jāizmaksā līdzvērtīga summa (CK 184. pants).

Laulātais drīkst rīkoties ar savu kopīpašuma daļu tikai tad, ja laulāto mantas kopība ir likumīgi izbeigta.

Ja laulātais atsakās sniegt piekrišanu, nav sasniedzams vai rada citādus kavējumus, otrs laulātais var saņemt tiesneša atļauju veikt vajadzīgās darbības (CK 181. un 182. pants). Tiesnesis var arī atņemt kādam laulātajam īpašuma pārvaldīšanas tiesības, ja ir pierādīts, ka viņam/viņai ir nepietiekamas pārvaldīšanas spējas (CK 183. pants). Ja kāds no laulātajiem ir pilnīgi vai daļēji darbnespējīgs vai viņa/viņas pārvaldīšanas spējas ir nepietiekamas, tiesnesis var pasludināt īpašuma sadalīšanu, kas ir uzskatāms par vienu no laulāto mantas kopības izbeigšanas iemesliem (CK 193. pants).

Personiskā īpašuma un atliktā kopīpašuma gadījumā visas pārvaldīšanas un ar rīkošanos saistītās darbības īpašnieks drīkst veikt viens (CK 185. pants).

Tiesību aktos nav paredzētas īpašas tiesību normas par ģimenes mājvietu un īpaša aizsardzība laulātajam, kas nav šīs mājvietas īpašnieks.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Kopīpašuma parasto pārvaldīšanu abi laulātie drīkst veikt atsevišķi (CK 180. pants). Par ģimenes interesēs radītām saistībām laulātie atbild ar kopīpašumu arī tad, ja laulātie tās uzņēmās atsevišķi (CK 186. pants).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Ja parādsaistības, ko viens laulātais pēc laulības noslēgšanas uzņēmās bez otra laulātā piekrišanas, veicot darbības, kas nav parastā pārvaldīšana un nesaņemot otra laulātā piekrišanu, kreditori nevar pilnībā segt tikai ar šā laulātā personisko īpašumu, izmanto laulāto kopīpašumu attiecīgā laulātā daļas apmērā (CK 189. pants).

Arī tad, ja laulātais uzņēmās parādsaistības pirms laulības noslēgšanas, tā personiskie kreditori drīkst apmierināt prasījumu, izmantojot kopīpašumu attiecīgā laulātā kopīpašuma daļas apmērā. Nenodrošinātu parādsaistību gadījumā kopīpašuma kreditoriem ir priekšroka pār laulātā personiskajiem kreditoriem (CK 189. pants).

Ja ar kopīpašumu nepietiek, lai segtu parādsaistības, kas attiecas uz laulāto kopīpašumu, kreditori drīkst pakārtoti izvirzīt prasījumu par katra laulātā personisko īpašumu, nepārsniedzot pusi no prasījuma apmēra (CK 190. pants).

Print this topic

back to top