4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Laulāto mantiskās attiecības un reģistrētas kopdzīves līgumi Beļģijā tiek reģistrēti centrālā laulības līgumu reģistrā, kas ir tiesību aktos noteikta valsts datubāze. Šo digitālo reģistru pārvalda Karaliskā Beļģijas notāru federācija.

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

Visi pēc 2011. gada 1. septembra noslēgtie laulības līgumi un to grozījumi (izmaiņas laulāto mantiskajās vai citās attiecībās), kā arī pēc 2015. gada 1. septembra noslēgtie reģistrētas kopdzīves līgumi, ko sagatavojis Beļģijas civiltiesību notārs, tiek reģistrēti centrālā reģistrā. Visi laulības līgumi, kas noslēgti no 1981. gada 1. septembra līdz 2011. gada 1. septembrim un kuru abas puses vēl ir dzīvas, arī ir reģistrēti. Tiesu nolēmumi, kas satur esošo laulāto mantisko attiecību vai kopdzīves līgumu grozījumus, arī ir reģistrēti. Reģistrs nesatur aktus, bet tikai metadatus. Piemēram, reģistrā ir norādīts, kad attiecīgās personas ir noslēgušas laulības līgumu vai tā grozījumu un kāds laulāto mantisko attiecību režīms ir izvēlēts. Tiek reģistrētas arī sīkākas ziņas par pusēm, kā arī tiek identificēta persona, kas sagatavojusi dokumentu, vai persona, kas par to ir atbildīga. Tomēr dokuments un tā saturs paliek konfidenciāli.

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Civiltiesību notāri, diplomāti, kas pilda notariālu funkciju, tiesu izpildītāji un tiesu sekretāri var iepazīties ar informāciju reģistrā. Citu valsts iestāžu darbinieki arī var izmantot piekļuvi datubāzei, bet tikai tiktāl, cik šāda iepazīšanās ar datiem ir nepieciešama noteikta sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai. Līgumslēdzējas puses arī var piekļūt šiem datiem, bet tikai attiecībā uz sevi. Trešām pusēm ir jāpierāda leģitīma interese, kā arī piekļuve ir jāpieprasa Karaliskajā Beļģijas notāru federācijā.

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Laulības līgumu reģistrācijai centrālajā reģistrā nav juridisku seku.

Print this topic

back to top