2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Spānijā ir vairāki laulāto mantisko attiecību regulējumi jeb tiesību aktu kopumi, tāpēc tālāk sniegtās atbildes izriet tikai no Spānijas Civilkodeksa (izņemot 2.7. punktā sniegto izklāstu par autonomo kopienu tiesību aktiem).

Laulāto mantiskajām attiecībām piemēro to regulējumu, ko viņi paredzējuši laulības līgumā (CK 1315. pants) (laulāto mantas kopību (sociedad de gananciales), mantas šķirtību vai ieguvumu sadali). Ja laulības līguma nav, piemērojamās laulāto mantiskās attiecības ir laulāto mantas kopība  (CK 1316. pants). Saskaņā ar šo sistēmu ieguvumi un labumi, ko katrs laulātais ieguvis sistēmas darbības laikā, ir kopēji un, izbeidzot mantiskās attiecības, tos sadala vienādās daļās (CK 1344. pants). Šajās mantiskajās attiecībās var pastāvēt gan laulāto personiskais īpašums, gan kopīpašums un personisko īpašumu var padarīt par laulāto kopīpašumu vai otrādi, ja laulātie, noslēdzot publisku aktu, panāk attiecīgu vienošanos. Par personisko īpašumu uzskatāmā manta ir uzskaitīta CK 1346. pantā. Tā ir manta, kas katram laulātajam piederēja pirms laulības, kā arī manta, ko katrs laulātais par maksu ieguvis laulības laikā.

Par laulāto kopīpašumu uzskatāmā manta ir uzskaitīta CK 1347. pantā. Katrs laulātais var neierobežoti rīkoties ar savu mantu un neatbild par otra laulātā parādsaistībām (CK 1373. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Uz īpašuma piedēvējumu laulāto mantas kopības gadījumā attiecas juridiski pieņēmumi (ja nav pierādīts citādi, pieņem, ka īpašums ir laulāto kopīpašums) (CK 1361. pants).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Pirms laulības noslēgšanas nav jāsagatavo mantas un saistību uzskaitījums, tomēr tas būtu noderīgi. Uzskaitījums ir jāsagatavo pēc laulāto mantas kopības izbeigšanas un pirms tās likvidēšanas (CK 1396. pants). Tas ir vajadzīgs arī tad, ja laulāto mantas kopību izbeidz ar tiesas lēmumu un ir radies strīds par tās izbeigšanas cēloņa pastāvēšanu (CK 1394. pants).

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulāto kopīpašuma (mantas) pārvaldīšanu reglamentē CK 1375.–1391. pants. Katrs laulātais pārvalda savu personisko mantu (taču uz ģimenes mājvietu attiecas īpaši nosacījumi — vienmēr ir vajadzīga abu laulāto piekrišana) (CK 1320. pants). Kopējo mantu abi laulātie pārvalda kopā (CK 1375. pants), ja vien laulības līgumā viņi nav vienojušies citādi. Parasti laulības laikā laulātie var neierobežoti rīkoties ar savu personisko mantu. Izmantojot ģimenes tiesības, pārvaldīt un rīkoties ar laulāto kopīpašumu drīkst viens laulātais (CK 1319. pants un CK 1365. pants), taču tas neattiecas uz ģimenes mājvietu (arī tad, ja tā pieder tikai vienam laulātajam, ir jāsaņem otra laulātā piekrišana (CK 1320. pants)).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Situācijās, uz kurām neattiecas ģimenes tiesības, rīcībai ar laulāto kopīpašumu ir vajadzīga abu laulāto piekrišana, taču atsevišķos gadījumos laulātā vietā piekrišanu var sniegt tiesa (CK 1377. pants). Ja rīcībai nav sniegta piekrišana, attiecīgais laulātais var panākt šīs rīcības anulēšanu (CK 1322. un 1377. pants). Ja rīcība ar mantu ir darījums par maksu, vienmēr ir vajadzīga abu laulāto piekrišana, pretējā gadījumā rīcībai nav likumīga spēka (CK 1378. pants). Kodeksā ir reglamentētas arī krāpnieciskas darbības attiecībā uz otra laulātā tiesībām (CK 1391. pants).

Viena laulātā noslēgtie darījumi ir saistoši otram laulātajam tikai tad, ja otrs laulātais tos tieši vai klusējot apstiprina. Pretējā gadījumā darījumu var apturēt (CK 1322. pants), bet krāpniecības gadījumā — anulēt (CK 1391. pants).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Katrs laulātais ir atbildīgs par savām parādsaistībām un šo parādsaistību segšanai var izmantot tikai viņa/viņas personisko īpašumu, taču, ja ar šo īpašumu nepietiek, kreditori drīkst prasīt viņa/viņas laulāto kopīpašuma daļu (CK 1373. pants). Šādos gadījumos laulāto mantas kopība tiek izbeigta, un no tā brīža stājas spēkā laulāto mantas šķirtība (CK 1374. pants).

Laulāto kopīpašumu var izmantot, lai segtu ar laulību (CK 1318. pants), ģimenes vajadzībām, mantas parasto pārvaldīšanu, kā arī laulāto profesionālo darbību vai darbu saistītos izdevumus (CK 1362. pants). Parādsaistības, ko viens laulātais uzņēmies, īstenojot ģimenes tiesības, var segt, izmantojot laulāto kopīpašumu, parādnieka personisko īpašumu un attiecīgos gadījumos arī otra laulātā personisko īpašumu (CK 1319. pants). Kreditori vienmēr drīkst izmantot laulāto kopīpašumu (CK 1365. pants). Laulātajam, kurš sedzis kopējas parādsaistības, izmantojot savu personisko īpašumu, ir tiesības saņemt atlīdzību no laulāto kopīpašuma (CK 1364. pants).

Īpašs laulāto mantisko attiecību regulējums pastāv arī autonomajās kopienās (reģionos).

• Aragonā (Aragón): piemēro brīvību slēgt līgumus (Código Civil Foral de Aragón 195. pants). Piemērojamās laulāto mantiskās attiecības (mantas šķirtību (203.–209. pants) vai consorcial aragonés, kas līdzinās laulāto mantas kopībai) var noteikt laulības līgumā, kas noslēgts kā publisks akts. Ja laulības līguma nav, piemēro consorcial aragonés (Código Civil Foral de Aragón 210.–270. pants).
• Katalonijā (Cataluña): ja nav laulības līguma, piemēro laulāto mantas šķirtību (Katalonijas Civilkodeksa 231-10. pants). To reglamentē Katalonijas Civilkodeksa 231-11.–231-30. pants.
• Baleāru salās (Baleares):ja nav laulības līguma, piemēro laulāto mantas šķirtību  (Compilación Baleares 67. pants)
• Navarrā (Navarra): laulātie var piemērot mantas šķirtību vai vispārēju laulāto mantas kopību. Ja nav laulības līguma, piemēro sociedad familiar de conquistas — mantas kopību, kas līdzinās Civilkodeksā noteiktajai sociedad de gananciales (Compilación Navarra 82. pants).
• Basku zemē (País Vasco): saskaņā ar Ley De Derecho Civil Foral Pais Vasco 93.–111. pantu laulātie drīkst noslēgt laulības līgumu. Ja laulības līguma nav, piemēro reģionālo regulējumu (comunicación foral), t. i., vispārēju laulāto mantas kopību (reglamentēta Ley De Derecho Civil Foral Vasco 93.–111. pantā). Taču atsevišķos reģionos (Ley Derecho Civil Foral de Vizcaya 6. pants, Biskajas reģionālais civillikums) piemēro vispārējos Spānijas tiesību aktus (ja nav laulības līguma — sociedad de gananciales, kā noteikts Civilkodeksā).
• Galīsijā (Galicia): piemērojamās mantiskās attiecības nosaka laulības līgumā. Ja laulības līguma nav, piemēro sociedad de gananciales (Ley Derecho Civil de Galicia 171. pants).
• Valensijā (Valencia):uz laulātajiem attiecas pilnīga brīvība un vienlīdzība, un laulātie drīkst noslēgt laulības līgumu. Ja laulības līguma nav, piemēro mantas šķirtību (Ley de Régimen Económico Matrimonial Valenciano).

Print this topic

back to top