3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Ar laulības līgumu (topošie) laulātie var noteikt cita veida mantiskās attiecības, nekā likumā noteiktās. Laulātie var izvēlēties dalītas mantiskās attiecības, attiecības, kad kopīgās mantas apmērs tiek noteikts pēc laulības šķiršanas, kā arī paplašināt vai ierobežot to kopīgās mantas apmēru (Civikodeksa 717. pants). Līgums var ietvert jebkura veida vienošanos, ja vien tā nav pretlikumīga, jo īpaši līgumā var, atšķirībā no likumā noteiktā, vienoties par esošas vai nākotnē iegūstamās mantas iekļaušanu vai neiekļaušanu kopīgā mantā. Laulātie var, piemēram, vienoties, ka manta (piemēram, nekustamais īpašums), kas pieder tikai vienam laulātajam, kļūs par laulāto kopīgo mantu. Laulības līgums var regulēt arī laulāto mantiskās attiecības laulību šķiršanas gadījumā vai viena laulātā nāves gadījumā (Civikodeksa 718. panta 1. un 2. punkts). Laulības līgumā, atbilstoši laulāto vēlmēm, var iekļaut arī punktus, kas regulē laulāto kopīgās mantas pārvaldīšanu. Taču, pat ja ir izvēlētas dalītās mantiskās attiecības, līgums nevar atcelt prasību pēc abu laulāto piekrišanas mājsaimniecībā izmantojamo lietu pārdošanai (t.i. kustamais īpašums, ko izmanto ģimenes ikdienas vajadzībām, neskatoties uz to, vai tas pieder tikai vienam no laulātajiem, vai arī ir laulāto kopīga manta) (Civilkodeksa 718. panta 3 punkts). No laulības līguma nevar izrietēt ierobežojumi vienam no laulātajiem gādāt par ģimeni un tas nedrīkst ietekmēt trešo pušu tiesības, ja vien trešās puses tam nav piekritušas, vai arī, ja laulības līgums pēc abu laulāto pieprasījuma ir ticis reģistrēts laulības līgumu reģistrā (Civikodeksa 719. un 721. panti).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Šādi līgumi ir jānoformē kā civiltiesību notāra sagatavoti publiski akti (Civilkodeksa 716. sadaļas 2. punkts).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Līgumu var noslēgt jebkurā laulības brīdī vai arī pirms laulības noslēgšanas. Pirmajā gadījumā līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, savukārt otrajā gadījumā — kad laulātie ir likumīgi stājušies laulībā. Taču, ja līguma priekšmets ir tāda manta, kas ir reģistrēta kādā publiskajā reģistrā (piemēram, nekustamais īpašums), kas jau ir laulāto kopīgā manta vai pieder tikai vienam laulātajam, līgums attiecas tikai uz trešajām pusēm tikai pēc tā reģistrēšanas publiskajā reģistrā (Civilkodeksa 720. panta 2. punkts). Laulātie nevar vienoties par noteiktu īpašuma režīmu ar atpakaļejošu spēku.

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Atbilstoši līgumam, laulātie drīkst mainīt noslēgto laulības līgumu. Arī šādā, jauna līguma, gadījumā ir jāizmanto civiltiesību notāra sagatavots publisks akts. Kopīgas mantas attiecību statusu var mainīt arī pēc tiesas lēmumu (pēc viena laulātā pieprasījuma). Mantisko attiecību veida izmaiņas var veikt tikai ar abu laulāto piekrišanu, vai arī ar tiesas lēmumu, attiecībā uz laulāto kopīgās mantas daļu, esošo mantisko attiecību ietvaros. Šīs izmaiņas attiecas uz trešajām pusēm tikai pie zināmiem priekšnoteikumiem.

Print this topic

back to top