1 Kurš likums ir piemērojams?
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Zviedrijas tiesību aktos ir paredzēti divi dažādi tiesiskie regulējumi, kurus var piemērot, nosakot laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamos tiesību aktus. Pirmais tiesiskais regulējums ir paredzēts 1931. gada Regulā Nr. 429, kuras pamatu veido Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas konvencija, kurā apkopoti starptautisko privāttiesību nosacījumi par laulību, adopciju un aizbildnību. Regula tika pārskatīta un grozīta 2006. gadā un ir spēkā no 2008. gada 1. decembra. Šie noteikumi jāpiemēro, ja laulības noslēgšanas brīdī abi laulātie ir vienas konvencijas dalībvalsts pilsoņi un pēc tam kādā no šīm valstīm izveido savu pastāvīgo dzīvesvietu. Dzīvesbiedriem kādā no šīm valstīm arī jāsaglabā gan pastāvīgā dzīvesvieta, gan pilsonība (2. panta a) punkts). Ja laulātie nav vienojušies citādi, piemēro tās konvencijas dalībvalsts tiesību aktus, kurā laulātie pēc laulības noslēgšanas izveido savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ja vēlāk laulības laikā dzīvesbiedri izveido pastāvīgo dzīvesvietu citā konvencijas dalībvalstī, pēc tam, kad laulātie tajā nodzīvojuši vismaz divus gadus, sāk piemērot šīs valsts tiesību aktus. Ja laulātie ir jaunās pastāvīgās dzīvesvietas valsts valstspiederīgie vai agrāk laulības laikā šajā valstī bija viņu pastāvīgā dzīvesvieta, piemērojamie tiesību akti mainās uzreiz pēc pastāvīgās dzīvesvietas maiņas (3. panta a) punkts). Otrais tiesiskais regulējums ir paredzēts 1990. gada Likumā Nr. 272 par starptautiskiem jautājumiem saistībā ar laulāto un kopdzīves partneru īpašumu. Saskaņā ar 4. pantu, ja vien nav panākta cita vienošanās, laulāto mantiskajām attiecībām piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā laulātie pēc laulības noslēgšanas izveido savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ja laulātie vēlāk izveido pastāvīgo dzīvesvietu citā valstī un dzīvo tur vismaz divus gadus, sāk piemērot šīs valsts tiesību aktus. Taču, ja laulātie izveido pastāvīgo dzīvesvietu savā valstspiederības valstī vai valstī, kurā laulības laikā jau ir bijusi to pastāvīgā dzīvesvieta, šīs valsts tiesību aktus piemēro, tiklīdz laulātie tajā izveidojuši savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ja uzskatāms, ka laulāto pastāvīgā dzīvesvieta nemaz neatrodas vienā valstī, piemēro tās valsts tiesību aktus, ar kuru laulātajiem ir vislielākā saistība. To izvērtēņemot vērā ar katru lietu saistītos apstākļus. Gadījumos, uz kuriem neattiecas konvencijā balstītais Ziemeļvalstu iekšējais regulējums, piemēro 1990. gada Likuma Nr. 272 noteikumus. Saskaņā ar abiem tiesiskajiem regulējumiem vienmēr tiek piemēroti tikai vienas valsts tiesību akti. Tādējādi piemērojamo tiesību aktu maiņai ir atpakaļejošs spēks.
1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Galvenais Ziemeļvalstu iekšējā regulējumā paredzētais noteikums ir laulāto autonomija. Atbilstīgi 3. pantam laulātie var vienoties, ka tiks piemēroti a) tās konvencijas dalībvalsts tiesību akti, kurā bija viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš/viņa bija līguma noslēgšanas brīdī, vai arī b) tās konvencijas dalībvalsts tiesību akti, kurā laulības laikā vienlaicīgi bija abu laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta. Laulāto autonomija tiek uzskatīta par normu arī saskaņā ar vispārēji piemērojamajiem 1990. gada Likuma Nr. 272 noteikumiem. Dzīvesbiedri var izvēlēties piemērot kādas tās valsts tiesību aktus, kurā līguma noslēgšanas brīdī bija viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta vai kurā viņš/viņa bija pilsonis (3. pants). Saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem laulāto vienošanās par piemērojamajiem tiesību aktiem iegūst oficiālu spēku, ja tā ir noslēgta rakstiski un abi laulātie to ir parakstījuši; tas nozīmē, ka vienošanās par piemērojamajiem tiesību aktiem nav jāreģistrē valsts iestādēs, jāparaksta liecinieku klātbūtnē un jāsagatavo īpaši noteiktā formātā. Ar vienošanos par piemērojamajiem tiesību aktiem, laulātie nosaka piemērojamos tiesību aktus, kas reglamentēs visus būtiskos aspektus saistībā ar to mantiskajām attiecībām laulības laikā. Laulāto vienošanās par piemērojamajiem tiesību aktiem ir dokuments ar atpakaļejošu spēku.
