3 Kā laulātie var nodibināt savu mantisko attiecību režīmu?
3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Nosacījumus par laulāto mantas kopību var mainīt ar laulāto noslēgtu vienošanos (CK 210. pants). Vienošanos par mantas šķirtību var norādīt arī ierakstā par laulības noslēgšanu (CK 162. pants).
Tiesību aktos ir paredzēti divi vispārpieņemtie mantisko attiecību veidi — mantas šķirtība un vispārpieņemtā laulāto mantas kopība.
Mantas šķirtība pilnībā atšķiras no likumā noteiktā regulējuma — katrs laulātais bez izņēmumiem saglabā ekskluzīvas īpašumtiesības un tiesības izmantot un pārvaldīt īpašumu, kas iegūts pirms laulības noslēgšanas un pēc tam, un atbild par savām parādsaistībām ar savu īpašumu (CK 215. un 217. pants).
Ja laulātie ieguvuši īpašumu kopīgi, uz to attiecas parastie nosacījumi par kopīpašumu.
Vispārpieņemtā laulāto mantas kopība, kas ir daudz mazāk izplatīta, ir likumā noteiktā laulāto mantas kopība ar mainītiem nosacījumiem. Laulātie bez ierobežojumiem var paredzēt mantas kopības nosacījumus, tomēr viņi nedrīkst:
- vispārēji atsaukties uz tiesību aktiem vai parašām, ko viņiem nepiemēro — laulātajiem ir konkrēti jānosaka vienošanās, ar ko reglamentē to attiecības, saturs;
- piemērot vispārpieņemto laulāto mantas kopību 2.1. punkta c), d) un e) apakšpunktā norādītajam personiskajam īpašumam;
- attiecībā uz īpašumu, uz ko attiektos likumā noteiktā laulāto mantas kopība, neparedzēt noteikumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un tā daļu vienlīdzību (CK 210. pants).
Likumdevējs ir paredzējis arī iespēju izveidot dzimtīpašuma fondu, kas gan nav vispārpieņemts mantisko attiecību veids un attiecas tikai uz konkrētu īpašumu. Izmantojot šo fondu, kas var pastāvēt papildus laulāto mantas kopībai vai šķirtībai, laulātais, abi laulātie vai trešā persona var rezervēt konkrētu publiski reģistrētu kustamo vai nekustamo īpašumu vai arī tirgojamus līdzekļus, lai izpildītu ģimenes vajadzības. Šādam īpašumam piemēro īpašus noteikumus par tā pārvaldīšanu un uz to neattiecas tādu parādsaistību izpilde, par kurām kreditors zināja, ka to ņemšanas nolūks nav ģimenes vajadzību izpilde (167. pants et seq.).
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Lai vienošanās būtu derīga, tā jāsagatavo kā publisks akts un jānoslēdz divu liecinieku klātbūtnē.
Vienošanos par mantas šķirtību var norādīt arī ierakstā par laulības noslēgšanu (CK 162. pants).
3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Vienošanos var slēgt jebkurā brīdī — pirms laulības noslēgšanas vai pēc tam. Ja vienošanos slēdz pirms laulības, tā stājas spēkā laulības noslēgšanas brīdī. Ja vienošanos slēdz pēc laulības noslēgšanas, tā stājas spēkā nekavējoties.
Jebkurā gadījumā šo vienošanos var īstenot attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja dzimtsarakstu nodaļas arhīvā iekļautajam ierakstam par laulības noslēgšanu ir pievienota attiecīga anotācija (CK 162. pants).
3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Vienošanos jebkurā brīdī var mainīt, sagatavojot publisku aktu (CK 163. pants). Pieņemot 1981. gada 10. maija Likumu Nr. 142, tika atcelts pienākums saņemt tiesas apstiprinājumu vienošanās izmaiņām. Tiesas apstiprinājums joprojām vajadzīgs tikai tādu vienošanos izmaiņām, kas ar publisku aktu noslēgtas pirms 1981. gada 7. maija.
