2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Likumā paredzētais laulāto mantisko attiecību režīms ir kopīpašums. Turklāt apvienots ar mantas šķirtības personisku īpašumu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības noslēgšanas vai ko viņš/viņa bez maksas ieguva laulības laikā (piemēram, dāvinājums vai mantojums) vai no personiskās mantas (piemēram, procenti un peļņa).

Pamatojoties uz Slovēnijas Ģimenes kodeksa 67. pantu, laulāto mantas kopība ietver visas īpašumtiesības, kas laulības un kopdzīves laikā iegūtas darba rezultātā vai izriet no laulāto kopīgās mantas neatkarīgi no tā, kuram laulātajam attiecīgā manta pieder. Laulāto kopīgā manta ietver arī tādu mantu, kas iegūta, pamatojoties uz vai izmantojot kopīgu mantu un/vai no tā izrietošu mantu. Ja manta ir jāsadala, laulātajiem pienākošās daļas ir vienādas, ja vien kāda no pusēm nepierāda, ka viņam/viņai ir tiesības uz lielāku daļu. Šāda strīda gadījumā tiesa ņem vērā ne tikai katra laulātā ienākumus, bet arī citus apstākļus, piemēram, ieguldījumu saimniecībā, bērnu aprūpi un kopīpašuma uzturēšanu.

Katra laulātā šķirtā manta ir manta, ko viņš/viņa ieguvis pirms laulības vai bez maksas laulības laikā (Slovēnijas Ģimenes kodeksa 77. panta 1. paragrāfs). Neatkarīgi no ieguves veida par laulātā šķirto mantu uzskata mazākas vērtības lietas, kas paredzētas tikai un vienīgi šā laulātā personīgai lietošanai (Slovēnijas Ģimenes kodeksa 77. panta 2. paragrāfs).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Juridiski par kopīpašumu uzskata arī visus personiskos ienākumus (tostarp pensiju) vai jebkādus ieņēmumus no laulātā darba vai peļņu no kopīpašuma. Laulātais var pieprasīt noteikt mantu kā viņa/viņas personisku īpašumu tikai tādā gadījumā, ja viņš/viņa pierāda, ka tā viņam/viņai piederēja pirms laulības noslēgšanas vai ka tā nav iegūta no kopīpašuma.

Mantisko attiecību režīms (t. i., laulāto mantas kopība un mantas šķirtība) attiecas uz laulātajiem, ja vien viņi nevienojas par mantisko attiecību režīmu līgumā, nosakot savas mantas un tiesisko attiecību kārtību. Šādā gadījumā uz laulātajiem attiecas līgumā noteiktais mantisko attiecību režīms.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Slovēnijas tiesību aktos nav noteikta prasība izveidot īpašumu sarakstu.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulātie kopīpašumu pārvalda un lieto kopīgi un par to vienojoties, izņemot gadījumus, kad viņi ir vienojušies, ka viens laulātais ir tiesīgs patstāvīgi pārvaldīt kopīpašumu un izmantot kopējo mantu abu laulāto interesēs. Otrs laulātais jebkurā brīdī var anulēt šādu vienošanos. Ja viens laulātais atsavina kopīpašumu bez vajadzīgās otra laulātā piekrišanas, otrs laulātais var apstrīdēt tiesisko darījumu, ja darījumā iesaistītā trešā persona zināja vai ja viņam būtu bijis jāzina, ka attiecīgā manta bija kopīpašums. Citādi laulātais, kuram ir atņemta īpašuma daļa, ir tikai tiesīgs pieprasīt kompensāciju no otra laulātā. Laulātie nedrīkst patstāvīgi atsavināt savu kopīpašuma daļu, tomēr drīkst patstāvīgi īstenot īpašumtiesības uz savu atsevišķo īpašumu.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Tiesiski darījumi saistībā ar kopīpašumu un ģimenes ikdienas vajadzībām, ko ir noslēdzis tikai viens laulātais, ir abu laulāto kopējas saistības un tās ir saistošas abiem laulātajiem. Laulātie ir solidāri atbildīgi par kopējām saistībām.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir solidāri atbildīgi par parādiem, kas radušies laulības laikā saistībā ar kopīpašumu un laulāto izdevumiem. Lai apmierinātu kreditora prasības, var izmantot kopīpašumu un, ja ar to nepietiek, laulāto atsevišķo īpašumu. Ja viena laulātā ieguldījums kopējo parādu samaksai ir lielāks nekā viņa/viņas parāda daļa, viņš/viņa var otram laulātajam pieprasīt kompensāciju. Ja kreditori vēlas viena laulātā parādus atlīdzināt, izmantojot kopīpašumu, viņiem vispirms ir jāvēršas tiesā, lai noteiktu, cik liela ir parādnieka kopīpašuma daļa, un pēc tam var pieprasīt samaksāt parādu, izmantojot parādnieka kopīpašuma daļu.

Ja nolēmuma izpildes procesā laikā ir atļauta viena laulātā mantas daļas pārdošana, otram laulātajam ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šo daļu par cenu, kas noteikta saskaņā ar izpildi un garantijas regulējošo tiesību aktu. Ja viens laulātais kļūst maksātnespējīgs, tiesa, kas pieņem lēmumu attiecīgajā lietā, pēc saņēmēja lūguma lemj par izslēgšanas tiesībām, t.i., ka debitora daļa no kopīgās mantas ir viena puse, ja vien otrs laulātais nav iesniedzis pieteikumu par izslēgšanas tiesībām. Ja saņēmējs lēš, ka maksātnespējas lietas debitora daļa kopīgā manta pārsniedz vienu pusi, saņēmējam kā debitora juridiskajam pārstāvim ir jāpieprasa, lai tiek noteikta minētā debitora daļa. Laulātais otra laulātā personīgās maksātnespējas lietā var iesniegt pieteikumu par izslēgšanas tiesībām, lai pierādītu, ka viņa/viņas daļa kopīgajā mantā ir lielāka. Ja otrs laulātais šādu pieteikumu neiesniedz, tiek uzskatīts, ka viņš/viņa šajā maksātnespējas lietā ir iesniedzis/iesniegusi pieteikumu par izslēgšanas tiesībām attiecībā uz tādu kopīgās mantas daļu, kas atbilst vienai pusei.

Print this topic

back to top