2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Īrijas tiesību aktos nav paredzēts laulāto mantas kopības princips un katrs laulātais saglabā īpašumtiesības uz īpašumu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības noslēgšanas vai ko viņš/viņa ieguva laulības laikā. Lai gan laulātajam nav automātisku tiesību uz otra laulātā īpašuma daļu, laulāto šķirtas dzīves un/vai laulības šķiršanas gadījumā laulātais, kam šis īpašums nepieder, var prasīt tiesības uz visu otra laulātā likumīgo īpašumu vai tā daļu, ja, ņemot vērā ar laulību saistītos apstākļus un nolēmuma par laulāto šķirtas dzīves/laulības šķiršanu radīto ietekmi (1995. gada Likuma par ģimeni 16. panta 2. punkta a)–l) apakšpunkts un 1996. gada Likuma par ģimeni (laulības šķiršanu) 20. panta 2. punkta a)–l) apakšpunkts), šāds prasījums ir iesniegts taisnīguma ievērošanas nolūkā (1995. gada Likuma par ģimenes tiesībām 16. panta 5. punkts un 1996. gada Likuma par ģimenes tiesībām (laulības šķiršanu) 20. panta 5. punkts).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Šādu juridisko pieņēmumu nav.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātajiem nav juridiska pienākuma pirms laulības slēgšanas sagatavot mantas uzskaitījumu. Taču, iesniedzot prasību par laulāto šķirtas dzīves vai laulības šķiršanu un ar to saistītu prasījumu par papildu palīdzību, abām pusēm ir jāaizpilda ar zvērestu apliecināta apliecība par to līdzekļiem, kurā detalizēti uzskaitīta to manta, ienākumi, saistības, parādsaistības un pensijas uzkrājumi (sk. Rajonu tiesu 2001. gada procesuālo noteikumu Rīkojuma Nr. 59 4. punktu un Augstāko tiesu 1997. gada procesuālo noteikumu Rīkojumu Nr. 70.A).
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Likumīgas un stabilas laulības laikā katrs laulātais ir atbildīgs par sava īpašuma pārvaldīšanu un parasti neprasa, lai otrs laulātais akceptētu rīcību ar šo īpašumu vai tā pārvaldīšanu. Pušu ģimenes mājvietai, kas definēta 1976. gada Likuma par ģimenes mājvietas aizsardzību 2. panta 1. punktā, kas grozīts ar 1995. gada Likuma par ģimenes tiesībām 54. panta 1. punktu, Īrijas tiesību aktos ir noteikta īpaša aizsardzība. Arī tad, ja ģimenes mājvieta reģistrēta uz viena laulātā vārda, laulātais, kam ir likumīgās īpašumtiesības, nedrīkst ģimenes mājvietu nodot vai citā veidā garantēt ar to maksājumu bez laulātā, kam nav īpašumtiesību, rakstiskas piekrišanas (1976. gada Likuma par ģimenes mājvietas aizsardzību 3. panta 1. punkts). Ja ģimenes mājvietu nodod bez otra laulātā piekrišanas, nodošanas nodomam nav juridiska spēka (1976. gada Likuma par ģimenes mājvietas aizsardzību 3. panta 1. punkts). Taču, ja mājvieta ir nodota pircējam par pilnu tās vērtību un bez brīdinājuma, nodošanu nevar atzīt par nederīgu tikai prasības par piekrišanu dēļ (1976. gada Likuma par ģimenes mājvietas aizsardzību 3. panta 3. punkta a) apakšpunkts).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Šādu darījumu nav.
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Ja vien nav panākta cita vienošanās, katrs laulātais atbild par savām laulības laikā radītajām parādsaistībām.
