Briseles IIa regulā ir noteiktas tiešās jurisdikcijas normas, kas regulē tiesvedību saistībā ar laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu. Šajā regulā nav minēti strīdi, kas attiecas tikai uz laulāto mantiskajām attiecībām. Tiesneši automātiski piemēro jurisdikcijas normas, kas izriet no šīs regulas, nosakot Francijas tiesu jurisdikciju pirms piemēro valsts jurisdikcijas normas.

Saskaņā ar Briseles IIa regulu prasītājs var izvēlēties vienu no diviem galvenajiem kritērijiem, nosakot jurisdikciju: pēc pastāvīgās dzīvesvietas (3. panta 1. punkta a) apakšpunkts) vai pēc tautības (3. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Tādējādi prasītājs var izvēlēties kādu no septiņiem jurisdikcijas veidiem (Kasācijas tiesas Civillietu palāta I, 2008. gada 24. septembris, apelācijas numurs 07-20.248).

Risinot strīdus, kas ir saistīti tikai ar īpašuma sadali laulības šķiršanas gadījumā, ir spēkā starptautiskā jurisdikcija, piemērojot arī vietējo tiesību aktu jurisdikcijas normas.

Saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem ģimenes lietu tiesas tiesnesim ir ekskluzīva jurisdikcija personiskos jautājumos. Kompetentā tiesa ir tās valsts tiesa, kurā atrodas pāra dzīvesvieta. Ja laulātie dzīvo atsevišķi, kompetentā ģimenes lietu tiesa ir tās valsts tiesa, kurā atrodas tā laulātā pastāvīgā dzīvesvieta, kurš dzīvo kopā ar nepilngadīgiem bērniem, un citos gadījumos ģimenes lietu tiesa ir tās valsts tiesa, kur dzīvo tas laulātais, kurš neiesniedza laulības šķiršanas prasību (Civilprocesa kodeksa 1070. pants).

Francijas tiesnesis ir kompetentais tiesnesis arī tādā gadījumā, ja viena no strīdā iesaistītajām personām ir Francijas pilsonis (Civilkodeksa 14. un 15. pants).

Prasībām, kas celtas 2019. gada 29. janvārī vai vēlāk, kā arī šajā laika posmā taisītajiem spriedumiem un pieņemtajiem tiesību aktiem neatkarīgi no laulības datuma ir piemērojama 2016. gada 24. jūnija Padomes Regula (ES) Nr. 2016/1103.

Šī regula nosaka, ka kompetentās iestādes ir šādas:

-lietās par laulāto attiecībām viena laulātā nāves gadījumā jurisdikcija izskatīt lietu ir tiesai, kurai ir piekritīgi mantojuma jautājumi (4. pants);

- lietās par laulāto mantiskajām attiecībām, ja ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, jurisdikcija parasti ir tiesai, kurai ir piekritīgs laulāto strīds;

- visos citos gadījumos laulātie var vienoties, ka jurisdikcija ir tai dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, vai dalībvalstij, kur tikusi noslēgta laulība. Šāda vienošanās jānoslēdz rakstveidā un jāparaksta un jādatē pusēm. Ja vienošanās nav noslēgta, turpmāk norādītajām dalībvalsts tiesām parasti ir jurisdikcija spriest par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar laulāto mantiskajām attiecībām, izņemot viena laulātā nāves gadījumus vai laulāto strīdus:

• kuras teritorijā ir laulāto pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad prasība tiek celta tiesā, vai, ja tas nav piemērojams,
• kuras teritorijā laulātajiem bija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ciktāl viens no viņiem tur joprojām dzīvo, vai, ja tas nav piemērojams,
• kuras teritorijā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja tas nav piemērojams,
• kuras valstspiederīgie ir abi laulātie.

Izņemot tiesvedību, Francijas notāriem nav saistoši šie jurisdikcijas noteikumi, un tāpēc tie var brīvi rīkoties, piemēram, sagatavojot laulības vai tiesību aktu izvēles līgumu.

Print this topic

back to top