5 Kādas ir šķiršanās/šķirtas dzīvošanas sekas?
5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?
Laulības šķiršanas gadījumā laulāto kopīpašumu sadala. Ja laulāto attiecības ir tikušas oficiāli reģistrētas, katrs laulātais atgūst savu personisko īpašumu (Civilkodeksa 1467. pants) un kopīpašumu sadala uz pusēm starp laulātajiem (Civilkodeksa 1475. pants). Pirms īpašuma sadales izveido kontu, kurā iemaksāt atlīdzību (Civilkodeksa 1468. pants) par kopīpašumu katram laulātajam (Civilkodeksa 1433. pants) vai viena no laulātajiem maksu par kopīpašumu (Civilkodeksa 1437. pants). Ja laulātajam ir parādi, sadalot kopīpašumu, viņam/viņai pienākas mazāka daļa. Ja laulātais ir kreditors, viņš/viņa var īstenot savas tiesības, saņemot kopīpašumu.
5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?
Laulības šķiršanas gadījumā katrs laulātais ir atbildīgs par saviem atsevišķiem parādiem, kas radušies laulības laikā. Laulātais, kura dēļ ir radies kopīgs parāds, ir pilnīgi atbildīgs par attiecīgo parādu (Civilkodeksa 1482. pants). Otrs laulātais ir atbildīgs par pusi parāda, tomēr viņam/viņai nevar pieprasīt maksāt summu, kas pārsniedz viņam vai viņai piešķirtā kopīpašuma vērtību (Civilkodeksa 1483. pants).
5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?
Kopīpašuma sadales gadījumā ir jāņem vērā jebkāda atlīdzība starp laulātajiem un saistībā ar kopīpašumu (skatīt 5.1. jautājumu iepriekš tekstā).
5.3.1. Mantas kopības pārpalikuma gadījumā:
- Vai prasījumu apmierina ar maksājumu vai materiālā izteiksmē?
- Kā prasījums tiek novērtēts?
- Kāds ir kompensācijas apmērs?
- Kad prasījums tiek ierobežots?
Atlikuma kopības režīmā, kopība vai kopīpašuma nav. Mantisko attiecību izbeigšanas gadījumā tas laulātais, kurš ir uzkrājis mazāk līdzekļu, iesniedz vienkāršu personisku prasību pret otru laulāto. Laulātais var neizmantot tiesības norēķināties natūrā, izņemot gadījumus, kad abi laulātie ir vienojušies citādi vai saskaņā ar tiesas rīkojumu (Civilkodeksa 1576. pants). Šī līdzdalības prasība atbilst pusei no katra laulātā mantas pieauguma režīma laikā(Civilkodeksa 1575. pants), ņemot vērā viņu sākotnējo mantu un beigu mantu(Civilkodeksa 1570.–1574. pants). Tas pats attiecas arī uz laulātajiem, kuri ir izvēlējušies izmantot izvēles iespēju piemērot Francijas-Vācijas atlikuma kopības režīmu. Trīs gadus pēc laulāto mantisko attiecību izbeigšanas iestājas noilgums pieteikumam par līdzdalību (Civilkodeksa 1578. panta 4. punkts).
Pastāvot mantas šķirtībai, kopība vai kopīpašums nav. Tomēr laulātie savā starpā var veikt detalizētu mantas uzskaiti, īpaši tajos gadījumos, kad vienam laulātajam piederošie līdzekļi ir kalpojuši par otra laulātā bagātības vairotāju.