3 Kā laulātie var nodibināt savu mantisko attiecību režīmu?
3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Laulātajiem nav pienākuma ievērot likumā noteikto mantisko attiecību veidu un tie var bez ierobežojumiem vienoties par to situācijai piemērotu laulības līgumu.
Civilkodeksā ir noteiktas trīs galvenās līgumisko attiecību kategorijas:
- laulāto mantas kopība,
- laulāto mantas šķirtība,
- līdzdalība atlikuma kopībā.
Saskaņā ar visu līgumisko attiecību pamatprincipu laulātie drīkst bez ierobežojumiem izvēlēties to mantisko attiecību veidu. Tomēr šajā ziņā uz to brīvību attiecas noteikti ierobežojumi, jo laulātajiem ir jāievēro konkrēti principi.
Tāpēc laulības līgumā nedrīkst pārkāpt vispārpieņemtos ētiskos principus (CK 1387. pants), atkāpties no noteikumiem par vecāku apgādību, juridisko pārvaldīšanu un aizgādību (CK 1388. pants), kā arī paredzēt vienošanos vai atteikšanos no tiesībām, ar ko tiktu mainīta likumā noteiktā mantošanas kārtība (CK 1389. pants). Ir pilnībā jāievēro Civilkodeksa 212.–226. panta nosacījumi, izņemot tos, kuros paredzēta laulāto mantisko attiecību regulējuma piemērošana.
Laulāto mantas kopības veidi ir noteikti Civilkodeksa 1497. pantā et seq. Laulātie var izvēlēties konkrētu laulāto mantisko attiecību regulējuma veidu, no kuriem visplašāk zināmais ir vispārēja mantas kopība, kas ir noteikta Civilkodeksa 1526. pantā. Vispārējas mantas kopības gadījumā viss pašreizējais un turpmākais kustamais un nekustamais īpašums ir kopīpašums. Tādējādi laulātajiem nav atsevišķa manta un vienīgais izņēmums ir īpašums, kas pēc būtības ir laulātā personiskais īpašums. Visas laulāto parādsaistības ir kopējas un abi laulātie par tām atbild kopēji un atsevišķi. Tas attiecas arī uz parādsaistībām, ko viens laulātais uzņēmies pirms laulības.
Laulāto mantas šķirtība ir reglamentēta Civilkodeksa 1536.–1541. pantā. Saskaņā ar šo regulējumu laulātajiem nav nekāda kopīpašuma. Viss īpašums pieder vai nu vienam, vai arī otram laulātajam. Katrs laulātais turpina pārvaldīt, izmantot un neierobežoti rīkoties ar savu personisko īpašumu un atbild par visām parādsaistībām, ko viņš/viņa uzņēmās gan pirms laulības, gan tās laikā (CK 1536. pants). Vienīgais izņēmums ir parādsaistības, ko viens vai otrs laulātais uzņēmās saistībā ar mājsaimniecības uzturēšanu vai bērnu audzināšanu.
Līdzdalību atlikuma kopībā reglamentē Civilkodeksa 1569.–1581. pants. Katrs laulātais turpina pārvaldīt, izmantot un neierobežoti rīkoties ar savu personisko īpašumu. Laulības laikā šīs mantiskās attiecības izpaužas kā laulāto mantas šķirtība, savukārt laulības izbeigšanas brīdī tās izpaužas kā laulāto mantas kopība (CK 1569. pants).
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Visi laulību līgumi ir jāsagatavo pie notāra (CK 1394. pants). Tāpēc, lai šādu līgumu noformētu, ir svarīgi vērsties pie notāra.
3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Laulības līgumu var sagatavot pirms laulības vai tās laikā. Ja līgumu sagatavo pirms laulības, tas var stāties spēkā tikai laulības noslēgšanas dienā (CK 1395. pants). Ja līgumu sagatavo laulības laikā, to sāk piemērot līgumslēdzējām pusēm no notariālā akta noslēgšanas dienas (CK 1397. panta 2. punkts).
3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Ja līgumā vai likumā noteiktās laulāto mantiskās attiecības ir bijušas spēkā divus gadus, laulātie, noslēdzot notariālu aktu un ievērojot noteiktus ierobežojumus, var noteikt jebkuras viņiem pieņemamas mantisko attiecību izmaiņas vai pat pilnīgi mainīt to veidu (CK 1397. panta 1. punkts).
