1 Kurš likums ir piemērojams?
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Uz laulībām, kas noslēgtas līdz 1992. gada 1. septembrim, attiecas parastās tiesību aktu prasības, savukārt uz laulībām, kas noslēgtas laikā no 1992. gada 2. septembra līdz 2019. gada 28. janvārim, attiecas 1978. gada 14. marta Hāgas konvencija par laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamajiem tiesību aktiem.
Ja laulība noslēgta pirms 1992. gada 1. septembra, laulāto mantisko attiecību jomā ir piemērojami tiesību akti, kas ir spēkā laulāto pirmajā pastāvīgajā dzīvesvietā. Tādējādi attiecīgie tiesību akti regulē visas laulāto mantiskās attiecības neatkarīgi no tā, kur atrodas laulāto īpašums. Šis nosacījums ir pastāvīgs: tās valsts tiesību akti, kur ir laulāto pirmā pastāvīgā dzīvesvieta, ir piemērojami visu laulības laiku pat tad, ja laulātie pārceļas uz dzīvi citā valstī.
Laulībām, kas ir noslēgtas pēc 1992. gada 1. septembra, laulāto mantiskās attiecības regulē Hāgas 1978. gada 14. marta konvencija, izņemot pamata noteikumus, kurus regulē Francijas tiesību normas, kas ir piemērojamas saskaņā ar obligātajiem noteikumiem ( target="_blank" href="http://www.legifrance.gouv.fr/affichCode.do;jsessionid=69CE4E43198EDDA00CCEC76A12C21CF7.tpdjo06v_2?idSectionTA=LEGISCTA000006136137&cidTexte=LEGITEXT000006070721&dateTexte=20120608">Civilkodeksa 212.–226. pants). Ja laulātie pirms laulības noslēgšanas nav precizējuši piemērojamos tiesību aktus, ir piemērojami tās valsts tiesību akti, kur atrodas pirmā pastāvīgā dzīvesvieta. Pretēji vispārējiem tiesību aktiem Hāgas konvencijā ir minēti trīs gadījumi, kad piemērojamie tiesību akti automātiski mainās (7. panta 2. punkts): ja laulāto dzīvesvieta ir valstī, kuras pilsoņi ir abi laulātie; ja laulātie pēc laulības noslēgšanas konkrētajā valstī dzīvo vairāk nekā 10 gadus; ja laulātie pēc laulības noslēgšanas nedzīvo vienā dzīvesvietā vienā valstī (un tādējādi laulāto mantiskās attiecības regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi ir abi laulātie); ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir vienā valstī. Šīs automātiskās izmaiņas attiecas tikai uz turpmākiem gadījumiem (tomēr saskaņā ar 8. pantu laulātie var iesniegt informāciju par visiem saviem īpašumiem atbilstoši jaunajiem tiesību aktiem, ja tas negatīvi neietekmē trešo personu tiesības).
Pēc 2016. gada 24. jūnija Eiropas Regulas (ES) 2016/1103 pieņemšanas ir piemērojami jauni nosacījumi, lai noteiktu tiesību aktus, kas attiecas uz visām no 2019. gada 29. janvāra noslēgtajām laulībām, kā arī laulībām, kas noslēgtas pirms šā spēkā stāšanās datuma, ja laulātie ir izvēlējušies tiesību aktus, kas būs piemērojami to attiecībām no 2019. gada 29. janvāra.
Ja šāda izvēle nav izdarīta, 26. pantā ir izklāstīta turpmāk norādītā saistošo faktoru hierarhija piemērojamo tiesību aktu noteikšanai:
- laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas;
- ja tādas nav, laulāto kopīgā valstspiederība laulības noslēgšanas laikā. Šo kritēriju nevar izmantot, ja laulātajiem ir vairākas kopīgās valstspiederības;
- ja tādas nav, tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātajiem kopā ir visciešākā saikne laulības noslēgšanas brīdī.
Izņēmuma kārtā un pēc viena laulātā prasības kompetentā tiesu iestāde var nolemt, ka laulāto mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kas nav valsts, kurā ir laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas(22. panta 3. punkts).
1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Laulātie var noteikt to mantiskajām attiecībām piemērojamos tiesību aktus. Ja laulības līgums bija noslēgts pirms 1978. gada 14. marta Hāgas konvencijas stāšanās spēkā (1992. gada 1. septembris), laulātie var brīvi izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Kopš Hāgas konvencijas stāšanās spēkā un līdz 2019. gada 28. janvārim var izvēlēties vienu no trīs iespējamajām tiesību aktu grupām, kas noteiktas 3. pantā: tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir kāds no laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā, tās valsts tiesību aktus, kurā ir kāda no laulātajiem pastāvīgā dzīvesvieta vienošanās noslēgšanas laikā, vai tās valsts tiesību aktus, kuru pēc laulības noslēgšanas kāds no laulātajiem ir izvēlējies kā pirmo savas jaunās pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Saskaņā ar Hāgas konvenciju laulātie var arī reģistrēt visu nekustamo īpašumu vai tā daļu, piemērojot tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas nekustamais īpašums (3. panta 2. punkts). Saskaņā ar Hāgas konvenciju piemērojamie tiesību akti ir skaidri jānorāda vai arī tos nosaka saskaņā ar laulības līguma noteikumiem (11. pants).
Laulātie laulības laikā var mainīt piemērojamos tiesību aktus laulāto mantisko attiecību jomā. Tādā gadījumā Hāgas konvencija attiecas arī uz tiem laulātajiem, kuri laulību noslēdza pirms konvencijas stāšanās spēkā, ja izvēle tika izdarīta pēc Konvencijas stāšanās spēkā (21. pants). Tādā gadījumā ir piemērojams tikai viens no diviem 6. pantā minētajiem tiesību aktu veidiem: tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir viens no laulātajiem tiesību aktu izvēles brīdī, vai tās valsts tiesību akti, kurā tiesību aktu izvēles brīdī vienam no laulātajiem ir pastāvīga dzīvesvieta. Saskaņā ar Hāgas konvenciju laulātie var reģistrēt visu nekustamo īpašumu vai tā daļu atbilstoši tiesību aktiem, kas ir spēkā valstī, kurā atrodas nekustamais īpašums (6. panta 2. punkts). Jaunais tiesību akts ir piemērojams laulības datumam ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā trešo personu tiesības, lai gan laulātie var izlemt, ka izmaiņas piemērojamajos tiesību aktos un, iespējams, arī laulāto mantisko attiecību režīmā ir spēkā tikai nākotnē — šajā gadījumā viņiem jālikvidē iepriekšējais laulāto mantisko attiecību režīms. Ar 1997. gada 28. oktobra Civilkodeksa 97.–987. panta grozījumiem Civilkodekss ir jāpielāgo Hāgas konvencijas noteikumiem un ir jāinformē par izmaiņām laulāto mantisko attiecību jomā, piemērojot ārvalstu tiesību aktus.
Regula (ES) 2016/1103 dod iespēju izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir vismaz viens no laulātajiem, vai arī jebkura laulātā pastāvīgās dzīvesvietas (izvēles brīdī) tiesību aktus kā tiesību aktus, kas būs piemērojami viņu mantiskajām attiecībām (22. pants). Šo izvēli var izdarīt tikai no 2019. gada 29. janvāra laulības līguma ietvaros vai arī līgumā par piemērojamajiem tiesību aktiem, ievērojot formālās prasības, kas noteiktas 23. pantā.
Visbeidzot, šī tiesību aktu izvēle, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām laulības laikā, būs spēkā tikai turpmākos periodos, ja vien laulātie nav vienojušies citādi un ja tas neskar trešo personu tiesības.
