6 Kādas sekas nosaka nāve?
Noteikumi par kopīpašuma sadali jāpiemēro arī kāda laulātā nāves gadījumā. Tāpēc nelaiķa kopīpašuma daļa un viņa/viņas atsevišķais īpašums, ja tāds ir, kļūst par mantojumu.
Pārdzīvojušais laulātais saņem savu kopīpašuma daļu un savu atsevišķo īpašumu, ja tāds ir. Pārdzīvojušais laulātais saņem arī savas tiesības uz pensiju u. c. (sk. 2.1. jautājumu).
Pārdzīvojušais laulātais manto pusi no nelaiķa īpašuma, ja nelaiķim ir tieši mantinieki. Ja nelaiķim laulātajam nav tiešu mantinieku, pārdzīvojušais laulātais kļūst par vienīgo mantinieku. Nelaiķis laulātais var atstāt testamentu, kurā norādīts citāds mantojuma sadalījums, taču nelaiķa mantojuma ceturtā daļa ir jāmanto pārdzīvojušajam laulātajam.
Pārdzīvojušajam laulātajam ir arī tiesības no mantojuma vienībām izslēgt mantu, ko viņš/viņa izmanto tikai savām vajadzībām, ja tās vērtība ir samērīga, ņemot vērā laulāto finansiālo situāciju, kā arī vienības, kas iegādātas nepilngadīgo bērnu vajadzībām.
Pārdzīvojušais laulātais arī var iegūt no mantojuma līdzekļus, kuru vērtība, pievienojot tos pārdzīvojušā laulātā mantojumam un atsevišķajam īpašumam, ir DKK 600 000. Šī summa tiek indeksēta.
Pārdzīvojušais laulātais var pārņemt laulāto kopīpašumu nedalītā valdījumā kopā ar to kopējiem tiešajiem mantiniekiem, piemēram, bērniem vai mazbērniem. Ja nelaiķim laulātajam ir atsevišķi tiešie mantinieki, mantojumu var pārņemt nedalītā valdījumā tikai ar šo mantinieku piekrišanu. Mantojuma nedalīts valdījums nozīmē, ka mantinieki parasti nevar pieprasīt nelaiķa atstāto mantojumu, kamēr pārdzīvojušais laulātais ir dzīvs, un ka viss mantojums ir pārdzīvojušā laulātā valdījumā, un šis laulātais var to izmantot ikdienas vajadzībām arī tad, ja šādā veidā mazinās mantojuma vērtība. Taču pārdzīvojušais laulātais nedrīkst ļaunprātīgi izmantot mantojuma valdījumu.
